Grozies, kā gribi, “Covid-19” tēmu apiet gandrīz neiespējami. 16.marta rītā laikam nebija svarīgākas ziņa par to, ka Latvijā vakcinācija pārtraukta, jo apturēta “AstraZeneca” vakcīnas izmantošana vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Atliek vien nopūsties – gaisma tuneļa galā atkal attālinās, smago bruņu novilkšana vēl nav paredzama.
Patiesi – ar vakcināciju mums tiešām neveicas, ķibeles seko cita citai. Un atkal ir iemesls runāt, spriest, kritizēt, šausmināties, īpaši par tiem, kas dara. Klupdami, krizdami, vairāk vai mazāk kļūdīdamies, bet dara, pretī visbiežāk saņemot kritiku, pat izsmieklu, neizpratni. Kurš no mums gribētu būt to vietā, kuriem jāpieņem lēmumi, turklāt nevilcinoties, kuriem jāuzņemas atbildība par mums visiem, par valsti kopumā?
Lai kā krīt acīs neveiksmes, kļūdas, nevar taču noliegt, ka ir arī pozitīvais: ar vīrusu inficēto skaits martā, salīdzinot ar rādītājiem pērnā gada rudenī, samazinājies uz pusi. Tātad visām grūtībām un problēmām, kurām esam gājuši cauri šajā laikā, kuras esam izturējuši, ir bijusi nozīme, tātad ir bijuši arī pareizi lēmumi un rīcība. Paldies par to varam pateikt kā valdībai un speciālistiem, tā paši sev, ja vien esam bijuši paklausīgi un ievērojuši visus ieteikumus arī tad, kad tie likušies lieki un nesaprotami.
Šobrīd ne tikai no valdības, arī no katra mums paša atkarīgs, vai vīrusa briesmas uzliesmos no jauna līdz ar tā jaunajām mutācijām. Un ne jau tikai ar ierobežojumu ievērošanu (galvenokārt tomēr ar to) mēs varam līdzēt situācijas uzlabošanā. Ļoti gribētos, lai sabiedrība vairāk dalītos ar pozitīvo pieredzi, labajiem piemēriem, kuri apliecina uzvaru, ne zaudējumu cīņā ar pandēmiju; lai biežāk uzsmaidām un pasakām paldies tiem, kas patiešām cenšas darīt savu spēju un saprašanas robežās.
Lai cik demokrātiski esam, lai cik brīvi un neatkarīgi savos vārdos un domās, ir reizes, kad jāieklausās un jāklausa profesionāļiem. Esam nonākuši situācijā, kurā nedrīkstam skriet katrs uz savu pusi, saminot cits citu. Šajā situācijā jāklausa “kapteinim”, kaut arī viņa lēmums atšķiras no mums šķietami pareizā. Turklāt neaizmirsīsim, ka kapteiņus izvēlamies (kurš vainīgs, ja izvēlē nepiedalījies?) mēs paši un no pašu vidus.
Komentāri