Svētdiena, 16. marts
Vārda dienas: Guntis, Guntars, Guntris
weather-icon
+-1° C, vējš 5.62 m/s, D-DR vēja virziens

Migrantu krīze un izvēles cena

Sallija Benfelde
09:13
23.11.2021
13

Par izvēli maksājam vienmēr, un tas ir gan tīri praktisks, gan vispārīgs principu un vērtību jautājums. Piemēram, profesijas izvēle un laulības neapšaubāmi ietekmē to, kāda būs dzīve. Tāpat kā tas, kādus principus un arī nerakstītās, bet pieņemtās sabiedrības normas ievērojam, lielā mērā veido gan ikdienas ritumu, gan vidi, kurā dzīvojam.

Cilvēktiesības ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem, kas nosaka arī attieksmi pret bēgļiem no citām valstīm, kas lūdz patvērumu.
Divdesmit pirmajā gadsimtā karš ir ieguvis vēl vienu jaunu veidolu, mēs to dēvējam par hibrīdkaru, jo par ieročiem kļūst arī dezinformācija un meli. Baltkrievijas pašieceltā prezidenta Lukašenko režīms par ieročiem un kara instrumentiem ir padarījis neapbruņotus, neaizsargātus cilvēkus, arī sievietes un bērnus. Līdz šim nostāja bēgļu jautājumā ir bijusi skaidra, kaut pēdējā desmitgadē tā nereti radījusi sarežģījumus, jo katram bēglim neatkarīgi no tā, vai viņš ir legāli ieradies valstī un tad lūdzis patvērumu vai robežu pārkāpis nelegāli, uz laiku tika nodrošināts patvērums, izskatīja iesniegumu un tikai tad lēma, vai patvērumu piešķirt. Starp tiem, kuri ierodas no trešajām valstīm, bija un ir gan politiskie bēgļi, gan cilvēki, kas vēlas uzlabot dzīves apstākļus. Un ir arī teroristi, ir tie, kuri plāno nodarboties ar narkotiku ievešanu, vai vienkārši cilvēki, kurus dēvējam par saulesbrāļiem.
Protams, šie principi ES dārgi maksā gan naudas, gan drošības jautājumos, jo migranti ne vienmēr saprot vai grib saprast, ka, dzīvojot citā valstī, jāievēro tās likumi un noteikumi. Tagad šo ES nostāju, ka cilvēkiem no trešajām valstīm ir tiesības vēlēties drošāku un labāku dzīvi (lai gan ES nav obligāts pienākums to vienmēr nodrošināt), izmanto divu valstu diktatori. Citiem vārdiem sakot, Lukašenko ar Krievijas prezidenta Putina klusu atbalstu izmanto Eiropas Savienības humānos principus, pavēršot tos pret valstīm, kuru robežas ar Baltkrieviju ir arī ES ārējā robeža. Sākotnēji lielo triecienu, kā informēja bijušais Baltkrievijas diplomāts, tagad trimdinieks Pāvels Latuška, bija plānots vērst pret Latviju, jo Lukašenko gribēja atriebties par karoga nomaiņu Pasaules čempionāta hokejā laikā. Tomēr plānus mainīja, jo no Polijas migrantiem, ja tie tiktu pāri robežai, ceļš līdz Vācijai ir īsāks.
Lietuva un Latvija teritorijā nelegāli iekļuvušos migrantus sākumā veda uz patvēruma meklētāju centriem, bet pēc tam, kad kļuva skaidrs – tas turpināsies un tā ir Lukašenko organizēta akcija-, migrantus savās valstīs neielaida, bet notvertos sūtīja atpakaļ uz Baltkrievijas pusi. Polija tā rīkojās uzreiz. ES sākotnēji valdīja zināms apjukums un izskanēja pārmetumi par likumu neievērošanu, jo migrantiem ir tiesības prasīt patvērumu un iesniegumi ir jāizskata. Pēc tam, kad Polijas-Baltkrievijas robežai notika īsts uzbrukums un bija redzams, ka to dara sagatavoti jauni un spēcīgi vīrieši, arī ES amatpersonām kļuva skaidrs, kas notiek. Eiropas sašķelšana un sarīdīšana acīmredzot nav izdevusies.

Pamazām toni – no klaja atbalstītāja līdz tēvišķam un pamācošam – mainījis arī Putins. Krievijas tranzītbizness jau ir brīdinājis valdību, ka migrantu krīze radījusi pārrāvumus autopārvadājumos no Eiropas. Diez vai Putinu iepriecina arī tas, ka jau 14. novembrī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja – Varšava kopā ar Lietuvu un Latviju varētu pieprasīt konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu. Latvija un Lietuva ir apstiprinājušas, ka atbalstīs Polijas lūgumu, ja tas tiks izteikts. Kā zināms, saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.

Kas tagad notiks? Uz robežām iestājies nosacīts pamiers. Lukašenko, kā parasti, danco riņķa dejas, tomēr pēdējā laikā sacītais medijiem, arī intervija BBC liecina, ka diktatora uzskati nav mainījušies ne par mata tiesu. Jau apgalvojums “mēs viņus visus izgriezīsim”, ar to domājot nogalināšanu, likvidēšanu, runājot par nevalstiskajām organizācijām, manuprāt, liecina, ka Lukašenko vēstures annālēs ir nostājies blakus Hitleram un Staļinam.
Lielākā daļa migrantu, kuru vidū tagad ir arī daudz sieviešu un bērnu, no pašas robežas ir aizvesti, dažiem simtiem pat ļauts aizlidot atpakaļ uz Irāku. Un migrantiem, lai sniegtu medicīnisko palīdzību, atvestu pārtiku, beidzot var piekļūt arī starptautiskās organizācijas. Daudzu migrantu veselības stāvoklis ir slikts, pierobežas mežos Baltkrievijas pusē tiek atrasti mirušie.

Izskanējusi arī informācija, ka daļu migrantu varētu pārvietot uz Latvijas robežu, daļu uz Ukrainas robežu. Tad pie Ukrainas Baltkrievijas pusē būtu migranti, kurus spiestu šķērsot Ukrainas robežu, bet pie robežas ar Krieviju jau atrodas aptuveni 100 tūkstoši Krievijas armijas karavīru.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ne Lukašenko, ne Putins plānus nav mainījuši un mākslīgi izraisītā migrantu krīze tik vienkārši nebeigsies. ES neatzīs Lukašenko par leģitīmu prezidentu, sankcijas neatcels. Savukārt Putina interese sašķelt un vājināt ES, iegūt daudz lielāku, jau oficiālu varu Baltkrievijā arī nav zudusi.

Nostāja bēgļu jeb migrantu jautājumā acīmredzot tiks nedaudz mainīta praktiskajās norisēs, tomēr jau tagad ES parādās atšķirīgi viedokļi, kā izturēties pret migrantiem. Vieni uzskata, ka jācenšas palīdzēt ar pārtiku un pirmo medicīnisko palīdzību, neskatoties uz to, ka krīze ir mākslīgi radīta un ka migrantu vidū ir arī algotņi. Taču jāņem vēra, ka daudzi tika apmānīti, solot, ka varēs pāriet robežu un iegūt patvērumu, sievietēm un bērniem diez vai vispār tika kas jautāts. Protams, Eiropas Savienības pienākums nav sniegt patvērumu, bet tiem, kurus aiztur jau Polijā, Lietuvā vai Latvijā, tomēr jā­sniedz palīdzība, ja tāda vajadzīga, un pēc tam jāatgriež viņi savās zemēs, nevis jāsūta atpakaļ uz Baltkrieviju. Otri saka, lai Baltkrievija palīdz šiem migrantiem un ES nav nekādas daļas, ka Baltkrievijā migrantus faktiski ar varu spiež pārkāpt robežu, un tml. Vārdu sakot, vieni atzīst– viņi taču ir cilvēki un mēs nevaram rīkoties tāpat kā Lukašenko. Otri atbild – viņi izvēlējās pārkāpt likumu, un katrai izvēlei ir sekas. Mūsu humānā attieksme ir kļuvusi par ienaidnieku mums pašiem.

Ar vārdu sakot, nekas nav beidzies un dažādi viedokļi būs arī pašā Eiropas Savienībā. Pandēmijas radītā spriedze domstarpības migrācijas jautājumos dažādu valstu sabiedrībās tikai saasina. Atliek cerēt uz saprātu un cilvēcību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
26

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
43

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Ir labāk, bet vēl nav labi

16:41
07.03.2025
28

Tā varu secināt pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par pērn konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un līdz ar to arī dažādiem negadījumiem. Pārsteidzošā kārtā daudzās pozīcijās situācija, salīdzinot ar 2023. gadu, ir uzlabojusies, tomēr tik un tā, manuprāt, ir vērtējama ar lielu mīnus zīmi. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis ar šo informāciju iepazīstināja Ceļu […]

Apstiprinājuma kļūda

15:15
05.03.2025
42

Mūsdienās atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas kļūst arvien grūtāk. Arī plašsaziņas līdzekļi tiek iepazīstināti ar paņēmieniem, kā dažādi cilvēki vai organizācijas apzināti manipulē ar mūsu prātiem, turklāt viņiem talkā nāk gan mākslīgais intelekts, gan sociālo tīklu iespējas, gan jebkura cilvēka informācijas uztveres īpatnības. Jāteic, arvien biedējošāka ir tendence, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izveidot […]

Līdz tūkstotim jāizaug

15:11
04.03.2025
42

Nav, kas strādā, kur atrast darbiniekus – jau kļuvusi par ikdienas sarunu tēmu, gluži kā pārspriežot laikapstākļus. Iemesli dažādi, par tiem runā valsts ekonomiskās politikas veidotāji, spriež politiķi, trauksmi ceļ uzņēmēji. Runāt patīk visiem, uzskaitīt problēmas arī, tikai ceļa kartei ar skaidrām norādēm pietrūkst gan prāta, gan uzdrīkstēšanās darīt. Vieglāk un ērtāk pateikt, ka ne […]

Dāmu gambīts īstiem večiem

15:04
03.03.2025
39

Interesanta nedēļa. Divi cēsnieki – Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un biatlona treneris Ilmārs Bricis – katru dienu visu mediju ziņu pirmajās lappusēs. Politiķa gadījumā pārsteidza premjeres Evikas Siliņas steiga. Gandrīz uzreiz pēc vienu ministru atstādināšanas pirmdienas rītā radio paziņojot, ka “Jaunajai Vienotībai” (JV) jau ir kandidāts izglītības un zinātnes ministra amatam un tas […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
49
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
21
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
34
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi