Prieki bija īsi. „Liepājas metalurgs” (LM), kurš nesen ar fanfarām atsāka darbu, nu ir paziņojis, ka atlaiž daļu darbinieku. Vienlaikus uzņēmuma vadība ir sākusi sūroties, ka valsts nenodrošina pietiekami labus uzņēmējdarbības apstākļus.
Pagājušajā gadā maksātnespējīgais LM tika pārdots Ukrainas kompānijai „KVV Group”. Investori apņēmās desmit gadu laikā par uzņēmumu samaksāt 107 miljonus eiro. No uzņēmumiem, kas interesējās par LM iegādi, tieši „KVV Group” tika atzīts par vispiemērotāko, lai attīstītu Latvijas ekonomikā nozīmīgo ražotni, kā arī nodrošinātu, ka Latvijas valsts, kas bankrotējušā uzņēmuma vietā iepriekš atmaksāja tā ņemto kredītu, nepaliek zaudētājos.
Taču tagad izrādījies, ka LM jaunajai vadībai nav pa spēkam darbināt rūpnīcu ar pilnu jaudu. Īpašnieki aizbildinās ar dažādiem apstākļiem – ,piemēram, tieši pašlaik pieprasījuma ziņā ir nelabvēlīga situācija metalurģijas tirgū un problēmas vēl vairāk pastiprina izejvielu cenu pieaugums. Lai to risinātu, uzņēmums pieprasa, lai valdība ierobežo metāllūžņu izvešanu no valsts, kā arī atceļ metāllūžņu ievešanas ierobežojumus no Ukrainas. Faktiski tā ir prasība pēc protekcionisma – turklāt nevis šī vārda parastajā nozīmē, kas ir valsts iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, bet pat tikai ar mērķi stutēt vienu noteiktu uzņēmumu. Ja notiktu LM vadības prāts, tad citi Latvijas uzņēmumi nevarētu metāllūžņus realizēt tur, kur tas ir izdevīgāk, – viņiem nāktos to visu vest uz LM un saņemt tādu cenu, kuru tas ir gatavs maksāt.
Papildu tam uzņēmums norāda arī uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz uzņēmuma ekonomisko stāvokli. Obligātā iepirkuma komponente ir valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā vai no atjaunojamajiem resursiem, un par to beigās samaksā visi elektroenerģijas lietotāji. Īpaši tās ietekme, protams, jūtama tiem, kuri elektroenerģiju patērē daudz – tai skaitā LM. Strādājot uz pilnu jaudu, uzņēmums patērē tik daudz elektroenerģijas, ka obligātā iepirkuma komponentē vien tiek samaksāti vismaz 12 miljoni eiro gadā. Tanī pašā laikā der norādīt, ka obligātā iepirkuma komponentes apmērs pašlaik ir 2,679 eirocenti par kilovatstundu, kas neizskatās pēc izšķiroši lielas summas pret kopējām elektrības izmaksām.
Tomēr, ņemot vērā visus minētos apstākļus, tēraudkausēšanas ceha darbība nu ir apturēta, bet darbu turpina velmētava. Uzņēmuma vadība ir pavēstījusi, ka ilgtermiņā nav iespējams strādāt, ja produkcijas pašizmaksa ir augstāka nekā tirgus cenas. Secinājums ir loģisks, taču būtiskākais ir jautājums, ko tagad darīt un kuram tas ir jādara.
LM vadība savu viedokli jau ir pateikusi – valdībai jānāk palīgā. Uzņēmums gan atzīst, ka jau pirkuma brīdī zinājis, ka Latvijā ir jāmaksā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente, taču ir cerējis uz kādiem atvieglojumiem. Atvieglojumi nudien ir gaidāmi – Ekonomikas ministrija pašlaik izstrādā atbalsta mehānismus, kas domāti uzņēmumiem, kas patērē daudz energoresursus. Tomēr LM vēlas pilnīgu atbrīvojumu no šīs elektroenerģijas iepirkuma komponentes pirmo darbības mēnešu laikā.
„Ja mēs strādāsim kopā ar valsti, tad mēs [uzņēmuma iegādi] nenožēlosim. Ja valsts mūs atstās ar šīm problēmām viens pret vienu, mēs šo pirkumu nožēlosim,” pagājušajā nedēļā sacīja uzņēmuma īpašnieks Valērijs Krištals. Tikpat labi uzņēmuma investori varēja sacīt, ka ir rēķinājušies, ka var neiespringt uz darbību brīvā tirgus apstākļos, jo valdība viņiem palīdzēs. Šādu priekšstatu varētu veidot fakts, ka valdība, protams, ir ieinteresēta uzņēmuma veiksmīgā darbībā. Taču šādas prasības, iespējams, ilustrē arī LM vadības izpratni par biznesa vidi Latvijā – proti, ka ceļš uz labvēlīgiem uzņēmējdarbības nosacījumiem ved cauri kontaktiem ar politiskajām aprindām.
Lai gan nevar apgalvot, ka šāda pieeja Latvijas biznesa vidē nekad nav darbojusies, vismaz LM gadījumā uzņēmums ir saņēmis visai skarbus vārdus no ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Viņa LM vadības lēmumu atlaist daļu strādnieku un samazināt ražošanas jaudas ir raksturojusi kā neprofesionalitāti vai mēģinājumu šantažēt valsti. Zīmīgi, ka paziņojumi par darbības grūtībām un ražošanas sašaurināšanu ir nākuši negaidīti, un vēl pirms dažām nedēļām uzņēmums esot bijis pozitīvi noskaņots par turpmākās darbības prognozēm, bet tagad izliekas nesaprotam, ka valsts nevar nākt pretī vienam konkrētam uzņēmumam. Ministre arī paziņojusi, ka, ja jaunie īpašnieki nepildīs savas saistības un nemaksās valstij, valdība meklēs jaunus LM investorus.
Beigās mēs nonākam pie jautājuma – kā valsts veido un sekmē uzņēmējdarbības vidi? No vienas puses, pašreizējā Ekonomikas ministrijas attieksme pret LM liecina par principialitāti un atbalstu godīgiem spēles noteikumiem, kas pieejami visiem. No otras puses, pats fakts vien, ka LM ir iegādājušies tādi uzņēmēji, kuri cer, ka ar pirkumu vienlaikus ir ieguvuši sev arī izņēmuma statusu, signalizē arī par valsts neveiksmi tik svarīgā LM atdzīvināšanā. Diemžēl nav tā, ka šī būtu pirmā tāda līmeņa neveiksme.
Komentāri