Varbūt tikai pārliecināts pilsētnieks, tāds, kuram lauki saistās vien ar Jāņu svinēšanu, kad jācīnās ar odiem un citiem kukaiņiem, kad zāles stiebri duras, nezina, ka, lai kaut ko izaudzētu, vispirms zemei ir jādod spēks. Tā jāmēslo.
Ka minerālmēsli, lai cik tie nekaitīgi, ir ķīmiķu radīti, tātad – nekas labs, ir zināšanas, kas nogulsnējušās un veido izpratni un attieksmi. Vides un dabas aizstāvji, saprotams, balso par visu dabisko. Vienalga, kas tas būtu. Zemes auglībai kūtsmēsli ir labākais palīgs visiem augiem, jo tie nodrošina nepieciešamos barības elementus. Kūtsmēsli, iestrādāti augsnē un pakāpeniski sadaloties, uzlabo tās struktūru un paaugstina auglību vairāku gadu garumā. Vēsturiski tas ir bijis senākais līdzeklis, kas lauku mēslošanai ir izmantots gan rudenī, gan pavasarī.
Tas it kā ir tik saprotami. Taču katru gadu arī redakcijai piezvana kāds satraukts iedzīvotājs, nežēlojot daiļskanīgus sarunvalodas vārdus, sūdzas, ka apkārtne smird, ka kaimiņš rīkojas necivilizēti, nedomā par citiem, kuri grib pasēdēt vai pastrādāt pagalmā.
Taču lopkopim mēslu krātuve ir jāizved, un viņš nekādi nevar nodrošināt, ka kūtsmēsli nesmirdēs. Parasti jau satrauktais labi zina, kā pareizi jāsaimnieko, un biežākais, ko pārmet, ka lauki tiek laistīti ar vircu. Tā nu gan nav. Tas ir šķidrmēslojums. Ja šķidrmēslojumu lieto kā papildmēslojumu uz augošiem augiem, to drīkst neiestrādāt augsnē.
Arī Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa atgādina, ka organiskā mēslojuma izkliedēšanas darbi uz lauksaimniecības zemēm var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr nav uzskatāma par pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet nedrīkst to darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās. Noteikumi paredz, ka pakaišu kūtsmēsli un separētā digestāta cietā frakcija jāiestrādā augsnē 24 stundu laikā pēc izkliedēšanas uz lauka. Savukārt šķidrmēsli un virca – 12 stundu laikā. Vēl arī noteikumi liedz izkliedēt kūtsmēslus uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.
Tiem, kam traucē pašsaprotama saimniekošana, laikam tomēr būs vien jāsamierinās. Vai savas labsajūtas un ērtuma dēļ aizliegsim kādu lauksaimniecības nozari? Un ne tikai kādu. Ja nebūs mēslu, nekas neizaugs. Un minerālmēsli taču ir slikti. Ne viena vien lopkopības ferma nav uzcelta tieši tādēļ, ka apkārtējiem bail no smakām.
Mainās paaudzes un arī izpratne par laukiem. Kļūstam it kā smalki. Ar smagajiem metāliem, degvielas smaku piepildītais gaiss kļuvis pašsaprotams. To nejūtam.
Zinātnieki apstiprinājuši, ka Eiropā jau pirms 8000 gadu zemkopji izmantoja mājlopu mēslus, lai padarītu savus laukus auglīgākus. Jau senie neolīta ēras cilvēki, klejojošie mednieki, rūpējās par to, lai atstātu savu pēcteču rīcībā auglīgus laukus. Pie šādiem secinājumiem zinātnieki nonāca, izpētot vairāk nekā simts graudaugu un citu sēklu paraugus no vairāk nekā desmit arheoloģisko izrakumu vietām Eiropā.
Indijā govju mēslus, sajauktus ar ūdeni, izšļaksta ap mājām un to iekšpusē, lai atbaidītu kukaiņus un gūtu svētību pavardam. Daudzviet Āfrikā kā repelentu izmanto kaltēto govju mēslu sīvos dūmus. Arvien vēl pasaulē ir vietas, kur kūtsmēslus, sajauktus ar salmiem vai tāpat, izmanto kā pieejamu celtniecības materiālu.
Bet latviešu folklora atgādina par mēslu talkām. Sabrauca kaimiņi un ar priecīgām sarunām stājās pie netīrā darba. Vīri krāva vezumus, un pusaudžu zēni brauca uz lauku. Vezuma izkraušanu veica pats saimnieks, jo tikai viņš vislabāk zināja, kur un cik mēslu nepieciešams. Meitas ar mazajām dakšiņām mēslus uz lauka izārdīja. Viņas savu darbu izpušķoja ar dziesmām. Ticējums vēsta: “Mēslu laikā esot visiem jābūt priecīgiem, lai saimniekam ar būtu prieks par labu ražu.” Tāpēc mēslu talkās senāk esot dancojuši un citādi priecājušies.
Nu ja – kādreiz un tagad, citur un Latvijā. Vai nav tikai viena vaina – sevis celšana uz augsta akmens, nevēlēšanās vai varbūt nespēja saprast visparastāko lietu kārtību. Zemei jādod, un tā dos pretī.
Komentāri