Klīst mīts, ka lauku labumi ir dārgi, tos var atļauties tikai svētkos un citās īpašās reizēs, kur nu ēst katru dienu. Aizvadītajā starptautiskajā tūrisma gadatirgū “Balttour” Latvijas novadu stendos viesus kārdināja ar laukos tapušajiem kārumiem, vietējā dialektā neparasti nosauktiem našķiem. Sak, atbrauksi pie mums, dabūsi vēl! Manīgāks apmeklētājs varēja ne tikai nopirkt, bet arī piedegustēties tā, ka pusdienas un vakariņas negribējās.
Ar bukletiem un vizītkartēm kabatā atgriezies mājās, priecīgais tūrists jau nākamajā nedēļā sāk meklēt, vai tāda maize ar sēkliņām un kūpinātais siers ar nātrēm nopērkams tuvumā.
Lauku veikalā pārdevēja izbrīnīta, ka pircējs meklē vietējo, jo viņai plauktos sagādāti simts dzīvei nepieciešami sīkumi, īsts izdzīvošanas komplekts, kura izcelsme ir meklējama daudzās pasaules valstīs.
“Vai tad tūristi te neienāk?” “Nē. Pārsvarā brauc garām. Vietējie ražojumi ir dārgi, tādus neņemam.” Un seko stāsts par sukādēm un marmelādēm, kuras laukos neviens nepērk. Protams, tās nav ikdienai nepieciešamas, bet maize?
Pārsteidzu pārdevēju, izstāstot, ko šajā novadā ražo gluži praktisku un ikdienišķu. Arī alkoholu, kam viņas veikalā ir lielākais noiets.
Pāris kilometru tālāk ir veikaliņš tūrisma maršruta malā, taču viņi te nepiestāj. Plauktos kaut kur Latvijas viņā stūrī ražota maize, jā, kaut kas no piena produktiem, saldumiem, konserviem, minerālūdens, bet pārējais ceļojis vēl tālāk un glabājams ilgi. Un tad vēl ir autoveikals. Rūpīga produktu un preču izlase, jo vietas ir tik, cik ir, un pircēji laukos neesot izvēlīgi. Un ne grama no vietējā.
Vai tad novadu ražojumi, vecās tradīcijās gatavotie produkti domāti tikai tūristiem, naudīgiem viesiem un svētku mielastiem? Vai pēc katra maizes kukuļa vai žāvētās gaļas gabaliņa būs jābrauc uz tālo lauku sētu vai mazo ražotni, kur tas tapis? Jā, protams, ir taču vēl labumu tirdziņi, kurp var doties gan pēc vietējiem dārzeņiem, gan īpašā siera, pīrādziņiem, lauku tortēm, pēc vecām receptēm gatavotā alus.
Situācija patiesībā pamazām uzlabojas. Jau tūrisma gadatirgus vien ir pierādījums, ka atgriežas vietējais, ne vairs kā ekskluzīva prece un īpašs brīnums, bet tam ir arī ikdienas pieprasījums. Vai mājražotāju gardumi tirdziņos ir dārgāki nekā veikala preces? Nē, ja vien neizvēlēsities ko patiesi eksotisku – strausa gaļas desas vai medījuma konservus.
Meklēsim vietējos produktus un atbalstīsim savējos! Tas nav dārgi, ticiet man!
Komentāri