Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Mazs bij’ tēva novadiņš

Sandra Trēziņa
13:13
05.11.2018
19

Prātā palikusi kāda līdzība par procesiem, kas vērojami sabiedrībā: “Kādā uzņēmumā mainījās vadība. Iepriekšējais direktors, atstādams amatu, sagatavoja trīs aploksnes un pasniedza tās savam pēctecim, paskaidrodams: “Kad jutīsi, ka iecerētais nevedas, atver pirmo aploksni; kad saņemsi pārmetumus par neatrisinātām problēmām, atver otru aploksni; bet, kad sapratīsi, ka neko daudz nespēj mainīt, būs pienācis laiks atvērt trešo aploksni.” Jaunais vadītājs sāka darbu enerģiski, līdz sajuta vajadzību atvērt pirmo aploksni. Tajā bija rakstīts: “Novel visu vainu uz mani!” Neizbēgami pienāca laiks atvērt arī otru aploksni, kurā atradās padoms: “Reformē visu!” Bet, kad vairs nelīdzēja arī šis ieteikums, nācās atvērt trešo aploksni. Tajā vadītājs izlasīja norādījumu: “Sagatavo trīs aploksnes!”” Pavisam īsi šo līdzību varētu pateikt: viss attīstās pa spirāli!

Šobrīd par to atcerējos, jo atkal sākušās runas par reģionālo reformu. Nemaz ne tik sen, 2009. gadā, to jau piedzīvojām. Tik daudz strīdu, ambīciju, emociju, viedokļu dažādības nācās novērot, līdz no 26 rajoniem izveidoja 109 novadus. Jāatzīst, vēl tagad neesam pieraduši pie jaunā iedalījuma, saprast, kur kurš novads atrodas, kurš pagasts, apdzīvota vieta katram piederas. Atceros, cik daudzi bija pret reformu, bet tā tomēr notika – arī pret cilvēku gribu, arī uzspiesti: būs tā, un viss! Toreiz, ja nemaldos, galvenais arguments bija likvidēt pastāvošo rajonu administrācijas, kas taču “nedarīja neko citu, kā vien tērēja naudu”. Tikai vēlāk tapa skaidrs, ka īsti nav neviena, kas saprastu, kā veidot sabiedrisko satiksmi, ceļu sakārtošanu, izglītības, ārstniecības iestāžu tīklu. Liekas, pamazām šie jautājumi sakārtojas, novadi izstrādājuši savus normatīvos aktus, izveidojuši savus karogus un ģerboņus, kad – še tev! – vajadzīga jauna reforma. Starp esošajiem novadiem ļoti daudz tādu, kas pārāk mazi, pārāk nespējīgi pildīt visas funkcijas un, galvenais, nespēj apgūt Eiropas Savienības fondu naudu. Protams, atkal tiek pieminēti nelietderīgie izdevumi administrācijai. Jocīgākais, ka veiksmīgākie esot tie novadi, kas palikuši bijušo rajonu robežās…

Un katram jāizdara secinājums, ka būt mazam nav ne labi, ne izdevīgi. Lielais nāks un uzvarēs: likvidēs mazas skolas, ļaus (liks) izmirt mazajām saim­niecībām, uzņēmumiem, mazajiem pagastiem, pilsētām, pazust mazizmantotiem ceļiem. Bet kurš zina, kas ir liels, kas mazs? Kas un kad būs tiesīgs pateikt: “Stop!” Paši taču sakām, ka Latvija ir maza, latviešu tauta mazskaitlīga, latviešu valoda arī … Varbūt tāpēc neizdevīga, neekonomiska, varbūt pievienosimies kaut kam, ko uzskatām par gana lielu un varenu, un nebūs ne jāstrīdas, ne galva par kaut ko jālauza.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
7

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
5

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
14

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
31

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
65
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
36

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi