Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mazkvalificēta darbaspēka ievešanu neatbalsta

Druva
05:29
26.06.2019
4

Darbinieku trūkumu, šķiet, izjūt ikviens uzņēmums, pat valstij un pašvaldībām piederošie. Taču visgrūtāk strādājošos atrast mazajiem uzņēmējiem, īpaši jau nozarēs, kas nespēj samaksāt iespaidīgu darba algu.

Arī mūspusē gan lauksaimniecības, gan pakalpojumu un viesmīlības uzņēmumos trūkst darbaroku. Kādus risinājumus varam gaidīt? Publicējām Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa viedokli šajā jautājumā, kuru viņš sniedzis aģentūras “LETA” biznesa portālam “Nozare.lv”.

– Uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas aizvien skaļāk pauž aicinājumu risināt nepietiekamā darbaspēka problēmu. Cik steidzami valdība plāno reaģēt uz šiem aicinājumiem?

– Neuzskatu, ka Latvijā jāveicina mazkvalificēta darbaspēka iebraukšana, jo mēs vēl esam zemo algu slazdā. Latvijā patlaban nodarbinātības rādītāji ir augsti, ekonomika aug, tātad vairs arī nav brīvi pieejams lēts darbaspēks. Tajā pašā laikā vēlamies, lai vairāk nodarbināts būtu kvalificētais darbaspēks, tas nozīmē, ka Latvijā nepieciešami specializēti un izglītoti cilvēki. Ja veicināsim mazkvalificēta darbaspēka ieplūšanu, dosim signālu investoriem, ka Latvijā var maksāt zemas algas, bet mēs to nevēlamies.

Kvalificētā darbaspēka piesaisti var veicināt, aktīvāk aicinot atgriezties Latviju pametušos tautiešus, bet ar to nepietiks. Tāpēc iestājos arī par tā dēvēto viedo imigrāciju. Patlaban mūsu augst­skolas aizvien vairāk apmāca ārvalstu studentus, kuri te studē un pēc tam, kad saņemts diploms, atgriežas savā valstī, lai iegūtās zināšanas izmantotu tur. Bet vajadzētu daļu no šiem studentiem piesaistīt Latvijas darba tirgum. Koalīcijas līmenī esam sākuši sarunu par šo jautājumu, arī ekonomikas ministrs šo ideju atbalsta attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentiem. Domāju, panāksim vienošanos un virzīsim to kā apzinātu valdības politiku.

Mums ir nepieciešama skaidra migrācijas politika, ja šādas politikas nebūs, sagaidāms nevēlamākais no scenārijiem, proti, Latvijā vairāk ieplūdīs nelegālais darba­spēks. Jau tagad ir uzņēmumi, kas caur Poliju piesaista darbaspēku no Ukrainas un Baltkrievijas. Tas parasti ir mazkvalificētais darba­spēks, kas nereti Latvijā strādā bez dokumentiem un ir sociāli nepasargāts. Tas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, jo šādi nodarbinot tiek mākslīgi paaugstināta konkurētspēja – tiek piedāvāts lētāks pakalpojums nekā tad, ja tiktu maksāti visi nodokļi. Šāda pieeja nedod nekādu labumu valstij, izņemot tiem, kas šos cilvēkus nodarbina. Lai to mainītu, nepieciešama pozitīva migrācijas politika, kas ļaus darba tirgum piesaistīt izglītotus cilvēkus. Bet nelegālā darbaspēka problēma ir risināma Eiropas līmenī, jo tā skar visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Skaidrs, ka bez imigrācijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, bet mēs nevaram nodrošināt ekonomikas izaugsmi bez pieaugoša iedzīvotāju skaita. Saprotu sabiedrības bažas par imigrāciju, jo padomju laikos pie mums iebrauca vairāk nekā 700 000 imigrantu no plašās Padomju Savienības, turklāt mums par to nebija nekādas teikšanas. Tomēr šoreiz apstākļi ir citi, mums ir sava valsts un spēkā ir likums, kas paredz vidusskolās mācības tikai valsts valodā. Esmu pārliecināts, ka izglītībai jābūt valsts valodā jau no bērnudārza. Tādējādi jebkura ieceļotāja Latvijā, kas vēlēsies šeit dzīvot un strādāt, bērni varēs vieglāk integrēties mūsu sabiedrībā, jo šiem bērniem izglītība būs pieejama latviešu valodā.

– Jūs iezīmējāt ilgtermiņa risinājumu darbaspēka problēmām, tomēr uzņēmēji norāda uz nekavējoši risināmiem jautājumiem. Kā vērtējat piedāvājumu kontrolēt darbaspēka piesaisti?

– Par to es vēl gaidu ekonomikas ministra priekšlikumu. Taču svarīgi, lai mainītos priekšstats, ka Latvijā uzņēmums var veiksmīgi attīstīties, pateicoties tikai lētam darbaspēkam. Tādai pieejai nav nākotnes. Mēs šo ciklu esam nogājuši. Kur mēs esam? Zemas algas, zemas pensijas, trūkst naudas veselības aprūpei utt. Lai rastos nodokļu bāze, nepieciešamas investīcijas, kas meklē nevis 100 cilvēkus fiziska darba veikšanai, bet gan piecus intelektuālam darbam, jo šāda darbaspēka pievienotā vērtība ir daudz lielāka. Mums jau ir visai bagātīgs uzņēmumu segments, kas darbojas šajā jomā, tomēr uzņēmumu ir ļoti maz. Lai to mainītu, jāpārliecina investori, ka Latvijā ir kvalificēts darbaspēks. Patlaban skaļākie uzņēmumi ir tie, kuri vēlas atvērt slūžas lētajam darbaspēkam, bet tas rada risku, ka kļūsim nabadzīgāki, latvieši emigrēs un viņu vietā nāks citu valstu pilsoņi, kas turpinās darīt tos pašus mazkvalificētos un slikti apmaksātos darbus. Es nesaku, ka Latvijā nav vietas uzņēmumiem, kuri nodarbina mazkvalificētu darbaspēku, bet uzsveru, ka mēs vēlamies redzēt vairāk investoru, kuri vēlas nodarbināt kvalificētus darbiniekus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi