Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Mājupceļš bez gandarījuma

Druva
00:00
10.03.2006
4

Zināms, ka ceļa aizsargjoslu aprūpē ceļu dienesti, tomēr ar to viss nav atrisināts. Pārlasot tagadējo ceļu Aizsargjoslu likumu, nekādi netieku skaidrībā par tā mērķiem. Neizprotami, ka ainavas uzturēšanā nekāda atbildība netiek prasīta no ceļa piekļauto zemju apsaimniekotāja. Prieks, ka ir tādi saimnieki, kuri bez mudināšanas par to padomājuši. Garām skrējēji ar auto bieži neiedomājas, kāpēc ceļmalās ir gan sakoptas, gan atbaidošas vietas. Ja viss kļūs skaists un pārskatāms, arī tad sliņķis aizbildināsies –

redz, putekļi tad nāks no ceļa un vēl nezin kas. Tomēr ir saimnieki, kuri ceļa malu papildinājuši ar dažādiem estētiskiem vai praktisku labumu dodošiem stādījumiem. Neesmu gan dzirdējis, ka par tādu uzbāzību ceļa dienests kādu būtu nosodījis. Tas liecina, ka nekāds ļaunums nav izdarīts. Redzams, ka vienaldzībai mūsdienu sabiedrībā ierādīta pārāk liela vieta.

Pieņemot visiem svarīgu lēmumu, nebija tautas apspriešanas. Entuziasti I. Ziedonis, A. Berķis un Ē. Hānbergs

pirms gadiem spēja atrast ceļu lietās domājošus saimniekus, tomēr atsevišķu cilvēku pamanīšana nav valsts programmas pieņemšana. Pirmās brīvvalsts laikā zemnieku pienākums bijis arī noteiktu pagasta ceļu posmu labošana. Toreiz neviens nevarēja atļauties nekopt savas ceļmalas.

Šodienas ceļu dienestiem vairāk būtu jārūpējas par asfalta seguma atjaunošanu un sakarīga ceļu tīkla izveidošanu, ko, piesaistot Eiropas naudu, arī var izdarīt. Mazākas problēmas varētu uzticēt apkaimes saimniekiem, tādējādi ceļot iedzīvotāju atbildību par ceļiem. Ceļu greiderēšana, sniega tīrīšana, manuprāt, pēdējos gados noorganizēta daudz labāk nekā agrāk. Pašvaldība zemniekam ceļus tīra, bet kompensāciju neprasa.

Kur ir pienākums? Esmu ievērojis, ka ceļmalas laika gaitā izrakņātas un nelīdzenas, tās gandrīz neiespējami mehanizēti nopļaut. Paretam redzami izcirsto krūmu celmi vai, ceļu greiderējot, izplēstie akmeņi. Vietām ceļmalās var ie-raudzīt no laukiem noveltos akmeņus vai pat to kaudzes. Tās liecina par saimnieka pilnīgu bezatbildību. Tādā briksnājā ar laiku sakrājas garāmbraucēju izmestie atkritumi. Līdz kādam līmenim mēs esam gatavi nodzīvoties? Katram taču nosacīti pieder kāds ceļa vai ielas posms, kuru sakārtošana neprasītu līdzekļus, bet iedzīvotāju atbildību gan. Ceļus būvējot, dienestu pienākumos būtu rūpēties, lai privātīpašnieku zemēm ceļu sa- skarsmes joslas būtu nolīdzinātas un viegli apsaimniekojamas. Arī deputātiem būtu jādomā par likumdošanas pārskatīšanu. Nevīžas ir jāsoda, jo kādam viņu nenovākto nāksies sakopt. Nebūtu pieļaujams, ka šādi saimnieki saņemtu atzinību citās jomās. Nav normāli, ja neredzam, kas notiek apkārt.

Manas saimniecības robežās rūpējos par 500 metru garu lielceļa malu. To nopļauju, novācu akmeņus, arī salasu citu izmestos atkritumus. Iekšējie koplietošanas ceļi aizņem kilometru. Bet divus kilometrus garš ir privāto ceļu tīkls, kuru uzturēšana kārtībā sen liekas pierasta un saprotama. Visas ceļmalas ir nolīdzinātas, tās var nopļaut ar tehniku. Tukšo pudeļu un cigarešu paciņu izsviešanu uz manas zemes uzskatu par sevis pazemošanu, tādu pašu kā saimnieka nepasveicināšanu, izejot cauri viņa pagalmam. Dažs dzērājpuisis līdz tam nav pat aizdomājies.

”Lielkrūzēs” vasarās ciemojas daudz tūristu, notiek pasākumi, semināri. Cilvēki saprot, ka atbraukuši sakoptā vidē un nedrīkst aizbraukt, to piemēslojuši.

Ja paši centīsimies, arī sabiedrības attieksme mainīsies. Jaunpiebalgas pagasta deputāti ir spēruši soli šādu ideju atbalstīšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
18
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi