Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mainīgie uzskati un mulsinošie paraksti

Sallija Benfelde
13:20
25.08.2015
17

Latvijas Pensionāru federācija savākusi vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu par lielāku pensiju indeksāciju jau šoruden. Tāpat pie Saeimas plānots federācijas rīkots pikets.

Kā zināms, šogad radikālas izmaiņas pensiju izmaksās nav iespējamas un indeksācija rudenī notiks pēc plāna. Pensionāri vēlas palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka varētu būt „ļoti nopietna runa” par lielāku indeksāciju 2016.gadā. Barča uzskata, ka pensiju indeksācijā diezin vai visiem pensionāriem būtu piemērojams dubultais algas indekss. Tāpat esot jādomā, kā papildus atbalstīt cilvēkus, kuriem ir liels darba stāžs. Tātad par to varētu lemt tikai nākamgad, jo šogad naudas tam nav. Tiesa gan, labklājības ministrs un Barčas partijas biedrs (abi ir no zaļzemniekiem) Uldis Augulis un viņa vadītā ministrija jūnijā bija sagatavojusi izskatīšanai valdībā grozījumus Pensiju likumā, paredzot ne tikai krīzes laika pensiju pārrēķināšanu, bet arī izmaiņas indeksācijas kārtībā. Valdība abus priekšlikumus noraidīja, bet Pensiju likums attiecībā uz indeksāciju nav grozīts, tātad oktobrī notiks parastā pensiju indeksācija. Ar vārdu sakot, kaut kas notiks gan, bet ne šogad.

Mulsina divas lietas. Pirmā ir ministra Auguļa, manuprāt, populistiskā nostāja – zinot, ka šogad nekas nevar mainīties, jo budžets to neļauj, ministrs skaļi un skaisti runā par to, ka nevajadzēja sadalīt atsevišķos jautājumos ministrijas ierosināto pensiju indeksāciju un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu. Vēl šogad maijā Augulis runāja par netaisnību pret pensionāriem: „Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri.”

Protams, pensijas lielākajai pensionāru daļai ir mazas un dzīve ir visai skarba. Taču ministrs un viņa partiju apvienība nevar nezināt, ka vajadzīgi lielāki budžeta ieņēmumi, lai palielinātu indeksāciju un pārrēķinātu krīzes laika pensijas. Tajā pašā laikā ministrs ir pret minimālās algas palielināšanu nākamajā gadā, jo uzņēmēji nevarot nodokļos samaksāt vairāk, tādēļ samazināšot oficiālo darba slodzi, bet likšot strādāt vēl vairāk. Varbūt minimālo algu maksātāji tiešām paši lāgā nevar galus ar galiem kopā savilkt, bet būtu vajadzīgi kādi pētījumi un aprēķini, lai pārliecinātos, ka tas tiešām tā ir un ka budžets, palielinot minimālo algu, neko neiegūs. Pašlaik izskatās, ka ir jautājumi, kuros ministrs izrāda sapratni par ekonomiku un budžetu, bet vienlaikus ir jautājumi, kuros fiskālās likumsakarības tiek ignorētas.

Otra mulsinošā lieta ir parakstu vākšana. Protams, dažādās vietās un dažādi parakstu vācēji to darīja atšķirīgi, tomēr gribētos, lai tie, kuri kaut ko prasa no politiķiem – valdības un Saeimas –, paši rīkotos korekti un godīgi. Piemēram, Rīgā pie Gaiļezera slimnīcas paraksti tika vākti, “par lielākām pensijām” aicinot parakstīties arī par radiem, paziņām un draugiem, jo noteikti esot jāsavāc 70 tūkstoši parakstu. Nekādi personas apliecinoši dokumenti netika prasīti, tātad jebkurš varēja parakstīties, pat izdomājot vārdu, uzvārdu un adresi. Turklāt paraksti tika vākti uz tukšām lapām un to vācēja negribēja atbildēt, kura organizācija tad parakstus vāc, tikai pēc ilgākas tincināšanas sacīja, ka to darot Pensionāru federācija. Varbūt uz tukšajām lapām, uz kurām vajadzības gadījumā varēja augšmalā uzrakstīt jebko – kaut vai lūgumu Saeimai izstāties no Eiropas Savienības un tml. – parakstus vāca cita organizācija citiem mērķiem? Gribētos tomēr, lai organizācija, kura pārstāv visus Latvijas pensionārus, parakstus vāktu korekti un atbilstoši kaut kādiem noteikumiem un publiski informētu, kā jāizskatās parakstu lapām. Pretējā gadījumā, pirmkārt, iesniegtajiem parakstiem lāgā nevar ticēt un, otrkārt, nav skaidrs, par ko un kurai organizācijai tad esi parakstījies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi