Pavisam lēnām uz galu iet vasara, vēl tā īsti nesākusies, tik dažas reizes aplaimojot mūs ar vasarīgi silto laiku. Tie, kuri arī šogad uzsāks skolas vai studiju gaitas, palēnām steidzas gatavot visu nepieciešamo. Tāpat jāizbauda atlikusī vasara – peldes, gozēšanās saulītē, jautri vakari kopā ar draugiem un vēl, un vēl. Tomēr studentiem šis pēdējais vasaras mēnesis ir saspringts laiks, it īpaši tiem, kuriem šis mācību gads ir pēdējais. Priekšā ir bakalaura, maģistra vai pat doktorantūras darbu rakstīšana, kas prasa daudz laika un enerģijas. Jāteic, ka arī mani šogad sagaida bakalaura darba rakstīšana. Lieki teikt – jau tagad tas mani baida un kutina nervus. Starp darba pienākumiem un atpūtu ar draugiem dažreiz secinu, ka esmu iegrimusi domās par bakalaura darba tēmu. Par to nemitīgi atgādina arī augstskolas elektroniskās vēstules e-pastā. Visgrūtāk sokas ar tēmas izvēli, jo gan pasniedzēji, gan internetā iegūtā informācija teic – tēmai jābūt inovatīvai, ar jaunu redzējumu vai pienesumu konkrētajā nozarē. Tā nu es sēžu un domāju, domāju, bet prātā nekas nenāk, jo laiks, kas redzams pa logu, ir pārāk vilinošs, lai stundām ilgi sēdētu pie zinātniskiem pētījumiem. Arī tālrunis mierā nesēž, bet ik pa pāris minūtēm nopīkst, kas manas domas aizdzen prom no jaunās un gana sarežģītās informācijas. Tā nu ir pienācis augusts, bet bakalaura darba uzsākšana sokas gliemeža ātrumā. Citi saka – vēl ir laiks, savukārt kursa biedri jau tagad naski sāk gala pārbaudījuma darbu. Palēnām piezogas tāds kā izmisums. Laikam darbu sākšu rakstīt pēdējā brīdī, kad termiņi jau sāks mīt uz papēžiem. Tomēr tad aizdomājos – šī ir mana pēdējā vasara, ko varu bezrūpīgi baudīt, jo nākamajā jau ar diplomu kabatā izsoļošu no augstskolas. Kopš tā brīža iekāpšu pieaugušo dzīvē, kad par savu tālāko dzīvi un karjeru būšu atbildīga tikai es. Vairs nebūs pasniedzēju, kas ik pa laikam sarāj par mājasdarbu nekorektu izpildi, vai lekciju, kurās ar pasniedzējiem runājam par dzīvi, sasniegumiem un norādījumiem, kas mums noderētu tālākajās gaitās.
Komentāri