Par to, vai Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un viņa partijas biedrs Atis Zakatistovs nodarbojušies ar to, ko dēvē par finanšu mahinācijām un ir pārkāpuši likumu, lems tiesībsargājošās iestādes.
Deputāta Kaimiņa aizturēšana gan nebija pārsteigums, jo jau mazliet vairāk nekā pirms gada LTV raidījums “De facto” stāstīja par deputāta “savdabīgajiem” finanšu darījumiem, bet dažas dienas vēlāk no A.Kaimiņa partijas KPV LV aizgājušais Ilmārs Poikāns vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot izvērtēt Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV) darbības un viņa vadītās partijas iespējamo nelikumīgo finansēšanu. Pagājušā gada decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka kriminālprocesu aizdomās par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītās partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu. Pārsteidza gan kas cits – proti, publiski izskanējušie viedokļi, ka deputātu Kaimiņu aizturējuši un turot aizdomās par partijas nelikumīgu finansēšanu, jo tā esot atriebība viņam par atrašanos opozīcijā. Vēl vairāk, izskanēja pat viedoklis, ka aizturēt opozīcijas deputātu esot kaut kas demokrātiskā un tiesiskā valstī neiedomājams un nepieļaujams.
Protams, pats pirmais jautājums, to dzirdot, bija – vai demokrātiskā un tiesiskā valstī opozīcijas deputāts var neievērot nevienu likumu un var tos droši pārkāpt, jo atrašanās opozīcijā ir kā indulgence? Vai opozīcijas deputātu nedrīkst turēt pat aizdomās par likuma pārkāpšanu? Arguments, ka Kaimiņš, lūk, ir viens no tiem deputātiem, kurš ierosināja tieslietu ministra demisiju, neiztur nekādu kritiku, jo ne jau pie frakcijām nepiederošais deputāts Kaimiņš un viņa domubiedri no citām frakcijām izšķīra to, vai Dzintars Rasnačs paliks vai nepaliks amatā. Vēl vairāk, Latvijas politikā Artusam Kaimiņam nav reālas ietekmes, no kuras kādam vajadzētu baidīties. Troksni deputāts gan ceļ lielu un dažādi skandāliņi ap viņu raisās kopš pirmās dienas, kad Kaimiņš nolēma iesaistīties politikā. Taču troksnis vēl nenozīmē ietekmi un izdarītus darbus. Ir vajadzīga katra konkrētā jautājuma analīze, jāprot pierādīt, ka grozījumi kādā likumā vai jauns likumprojekts kaut ko var mainīt par labu valstī dzīvojošajiem, un tikai tad var cerēt, ka izdosies kaut ko panākt. Klaigāt un apgalvot, ka visi zog, visi ir neģēļi, var katrs, nav pat jāprot lasīt un rakstīt. Protams, ne vienmēr opozīcija var kaut ko mainīt, bet, manuprāt, spožs piemērs, kā opozīcija var apvaldīt pie varas esošos un likt viņiem pārdomāt katru lēmumu, ir opozīcija Rīgas domē. Tā nekliedz un nenoņemas ar spilgtiem epitetiem, bet rūpīgi strādā, analizē katru situāciju, rēķina un prasa atskaites par padarīto. Rezultātā Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam dzīve nebūt vairs nav tik salda kā agrāk.
Ja skatāmies uz Artusa Kaimiņa partiju un tās reitingiem, diez vai tie būtiski mainīsies. Jo tāpat kā Nila Ušakova un Aivara Lemberga atbalstītājiem, arī Artusa Kaimiņa vēlētājiem tas, ko dara vai nedara viņu elki, neko nemaina. Daļa atbalstītāju savā ziņā ir kā fanātiķi, kuri pat nepieļauj domu, ka viņu dievinātie politiķi varētu kļūdīties vai pārkāpt likumu. Daļu tas nemaz neinteresē, jo viņi politiķus ir izvēlējušies par savu Dievu zemes virsū. Vēl daļa uzskata, ka “visi taču zog”, kāpēc gan to nevarētu darīt viņu izvēlētie politiķi!? Un, protams, kādai daļai šo politiķu atbalstītāju tas ir izdevīgi amatu, vienkārši darba vai norunu dēļ. Jebkurā gadījumā kādu bez tiesas lēmuma pasludināt par nevainīgu un likumam neaizskaramu nozīmē vēl dziļāk stigt tajā purvā, ko paši esam radījuši.
Komentāri