Pirms vairākām dienām beidzās ziemas olimpiskās spēles. Vairs nebūs aizraujošo pārraižu – brīnumainās 21.gadsimta tehnoloģijas ļāva ikvienam skatītājam būt notikumu epicentrā, pat justies kā dalībniekam. Ar tehnoloģiju starpniecību skatītāji varēja sekot līdz no starta līdz finišam un redzēt visas norises tik detalizēti, kā to nespēja pat klātienes līdzjutēji. Ziņu bija daudz un bagātīgi – pat pie brokastu galda varēja ieskatīties skārienjūtīgā telefona ekrānā un aplūkot sacensību fotogalerijas un rezultātu tabulas, lasīt viedokļus, salīdzināt medaļu skaitu un uzzināt sportiskos kuriozus.
Tomēr dzīvē viss ir citādāk. Vietējie notikumi galvaspilsētā ar veiksmīgi uzkurinātu intrigu, meistarīgiem komentāriem un miglas bildēm pie svarīgām iestādēm aizēnoja ziņas no tālās Korejas. Ikdienas sarunās pasaules lielākais sporta notikums nebija ne pirmajā, pat ne otrajā vai trešajā vietā. Tik daudzi pēkšņi kļuva par “bankas varoņu” līdzjutējiem, politikas un ekonomikas ekspertiem, analizējot radurakstus, atminoties vēsturiskus faktus un skaitot miljonus svešos maciņos.
Vai neticams medaļu birums Latvijas komandai būtu mainījis situāciju? Varbūt. Līdzjutējiem varoņi ir vajadzīgi. Labie vai blēži, vienalga. Izrādās, ka var līdzi just ne tikai Latvijas komandas sportistiem, kuriem dalība olimpiskajās spēlēs ir ilgstoša un smaga darba rezultāts. Ja nav pirmās vietas, nav interesanti? Nemitīga sekošana baņķieru gaitām sociālajos tīklos, laikošana (attieksmes paušana ar emociju simboliem) tā pati līdzi jušana vien ir.
Līdzi just ir jāprot, arī jāmācās. Varbūt šoreiz par maz izskanēja dažādu autoritāšu atzīšanās – kam viņi vai viņas jūt līdzi, ko atbalsta, par ko priecājas. Sportā Latvija ir maza, bet spēcīga valsts. Priecāsimies par sasniegto. Lūk, ko raksta bobslejisti: “Šajās olimpiskajās spēlēs bobslejā bez medaļām palika tādi grandi kā ASV, Šveice un Lielbritānija, bet bobsleja tradīcijām bagātās – Austrija, Itālija un Francija – nenonāca pat tuvumā godalgām. Mūsu iegūtās vietas bobslejā – 3., 5., 9. un 10. ir sasniegums, kas ļauj no Phjončhanas doties prom ar paceltu galvu!”
Komentāri