Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Līdz Svētvakaram jāpagūst

Sarmīte Feldmane
17:19
27.12.2017
20

Līdz Svētvakaram, ko ikdienā daudzi saucam vienkārši par Ziemassvētkiem, atlicis pāris dienu. Svētki pagaidām vēl runās un gaidās, tiem gatavojamies. Taču vēl tik daudz jāpagūst, darbi, kas šķiet nekad nebeidzas, tomēr jāpabeidz, laiks paiet skrējienā. Un tad jau svētku vakars, kad ikdiena jānoliek malā. Vai izdodas to izdarīt?

“Rožkalnu maizes” saimniece Straupes pagastā Inta Ekerte atzīst: “Pirms svētkiem darba ir krietni vairāk nekā parasti. Daudz ir pasūtījumu, firmas grib iepriecināt darbiniekus, gatavojam dāvanas, kurās ir mūsu ceptuves gardumi – piparkūkas, cepumu izlase, riekstiņi, beciņas, maize. Uz svētkiem jācep daudz pīrādziņu, arī kūku. Maizes kukulis, braucot ciemos, ir labākā dāvana. Arī pēc maizītes pieprasījums ir lielāks. Un, protams, Ziemassvētki nav iedomājami bez piparkūkām.

Pirms svētkiem stundas neskaitām, lai sagatavotu visus pasūtījumus. Sestdien brauksim uz Kalnciema tirdziņu, rīdzinieki zina, kas ir “Rožkalnu maize”, uzticas. Citur uz tirdziņiem gan pirms svētkiem nav bijis laika aizbraukt.

Nāk Ziemassvētki, ir jāprot darba un ikdienas rūpes nolikt malā, ļauties svētku sajūtai. Man Ziemassvētki saistās ar piparkūku un pīrāgu smaržu. Tagad šī noskaņa un smaržas mājās saistās ar laiku pirms svētkiem, kad ļoti daudz darba.

Ziemassvētkos arī ir pasūtījumi, rīta pusē jāstrādā. Pēc tam mājās svinēsim svētkus. Maz­dēlam Oliveram šie būs pirmie Ziemassvētki, viņam vēl nav mēnesis. Uz galda būs baltais gald­auts, istabā eglīte. Kas būs svētku maltītē, vēl nezinu, parasti pagatavojam vai izcepam kaut ko neikdienišķāku.
Svētkos gribas mieru, lai darbi apdarīti, lai darbinieki un klienti apmierināti. Arī tā ir svētku sajūta. Visiem vēlu sirdsmieru un mīļus cilvēkus apkārt!”

Pirtnieks, “Mindaugu pirts” saim­nieks Jānis Kaze­rov­skis Veselavas pagastā: “Šīs ir tādas pārdomu dienas, kad gribas apturēt laiku, lai pavadītu ģimenes lokā, pirtī izietu ģimenes Ziemassvētku rituālu, arī atskatītos uz šo gadu un domās pateiktos par to, kas bijis. Ziemassvētki ir kā atskaites punkts.

Arī patlaban esam skrējienā, šķiet, nav laika. Bērniem eglītes skolā, bērnudārzā, vēl ikdienas darbi. Kā paspēt? Bet ir taču ne tikai rūpes, vērts brīdi padomāt par to labo, kas noticis, paraudzīties uz cilvēkiem, kuri ir līdzās, kopā pasēdēt, izvirpināt no virtenēm kādu gaismiņu. Mums šis gads ir īpašs, ģimenē ienāca Jānis. Visas ikdienas rūpes saistās ar viņu. Šogad daudzas ieceres ir piepil-dījušās, atnākušas jaunas idejas, kuras gribas īstenot līdz vasarai.”

Zemes ierīcības un mērniecības studente Anda Dzenža no Jaunpiebalgas pagasta: “Esmu gatava svētkiem. Šīgada eksāmenus esmu nokārtojusi. Vēl tikai jāaizbrauc pie ģimenes. Dāvanas esmu sagādājusi un sasaiņojusi. To darot, domāju par katru, kam to Ziemassvētku vecītis aiznesīs, izraudzījos piemērotāko iesaiņojumu. Šis ir laiks, kad jāpaceļ acis un var baudīt svētku sajūtu. Tikai jāapstājas, svētkus sajūtu nevar noķert steidzoties, raizējoties. Cik skaisti izrotātas pilsētas! Vai tas nav svētku prieks? Mēs nezin ko gaidām, bet viss ir tepat.

Mani Ziemassvētki – tā ir Jaunpiebalga, ģimene, ziema. Līdz tiem vēl jāapciemo krustmeita Viktorija vārda dienā, tad došos pie savējiem. Galvenais nepazaudēt ticību, cerību, mīlestību un veselību – ja tās būs, tad dzīvē nekā netrūks. Lai ikvienam stipri nervi un pacietība, izturība pret citu kaprīzēm.”

Vēl dienas, kuru stundas viegli saskaitāmas, un tad jau Svētva­kars. Darbiem, rūpēm istabā tad nav vietas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
602
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
30

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
45

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
33

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
40

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
15
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
32
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi