Līdz Svētvakaram, ko ikdienā daudzi saucam vienkārši par Ziemassvētkiem, atlicis pāris dienu. Svētki pagaidām vēl runās un gaidās, tiem gatavojamies. Taču vēl tik daudz jāpagūst, darbi, kas šķiet nekad nebeidzas, tomēr jāpabeidz, laiks paiet skrējienā. Un tad jau svētku vakars, kad ikdiena jānoliek malā. Vai izdodas to izdarīt?
“Rožkalnu maizes” saimniece Straupes pagastā Inta Ekerte atzīst: “Pirms svētkiem darba ir krietni vairāk nekā parasti. Daudz ir pasūtījumu, firmas grib iepriecināt darbiniekus, gatavojam dāvanas, kurās ir mūsu ceptuves gardumi – piparkūkas, cepumu izlase, riekstiņi, beciņas, maize. Uz svētkiem jācep daudz pīrādziņu, arī kūku. Maizes kukulis, braucot ciemos, ir labākā dāvana. Arī pēc maizītes pieprasījums ir lielāks. Un, protams, Ziemassvētki nav iedomājami bez piparkūkām.
Pirms svētkiem stundas neskaitām, lai sagatavotu visus pasūtījumus. Sestdien brauksim uz Kalnciema tirdziņu, rīdzinieki zina, kas ir “Rožkalnu maize”, uzticas. Citur uz tirdziņiem gan pirms svētkiem nav bijis laika aizbraukt.
Nāk Ziemassvētki, ir jāprot darba un ikdienas rūpes nolikt malā, ļauties svētku sajūtai. Man Ziemassvētki saistās ar piparkūku un pīrāgu smaržu. Tagad šī noskaņa un smaržas mājās saistās ar laiku pirms svētkiem, kad ļoti daudz darba.
Ziemassvētkos arī ir pasūtījumi, rīta pusē jāstrādā. Pēc tam mājās svinēsim svētkus. Mazdēlam Oliveram šie būs pirmie Ziemassvētki, viņam vēl nav mēnesis. Uz galda būs baltais galdauts, istabā eglīte. Kas būs svētku maltītē, vēl nezinu, parasti pagatavojam vai izcepam kaut ko neikdienišķāku.
Svētkos gribas mieru, lai darbi apdarīti, lai darbinieki un klienti apmierināti. Arī tā ir svētku sajūta. Visiem vēlu sirdsmieru un mīļus cilvēkus apkārt!”
Pirtnieks, “Mindaugu pirts” saimnieks Jānis Kazerovskis Veselavas pagastā: “Šīs ir tādas pārdomu dienas, kad gribas apturēt laiku, lai pavadītu ģimenes lokā, pirtī izietu ģimenes Ziemassvētku rituālu, arī atskatītos uz šo gadu un domās pateiktos par to, kas bijis. Ziemassvētki ir kā atskaites punkts.
Arī patlaban esam skrējienā, šķiet, nav laika. Bērniem eglītes skolā, bērnudārzā, vēl ikdienas darbi. Kā paspēt? Bet ir taču ne tikai rūpes, vērts brīdi padomāt par to labo, kas noticis, paraudzīties uz cilvēkiem, kuri ir līdzās, kopā pasēdēt, izvirpināt no virtenēm kādu gaismiņu. Mums šis gads ir īpašs, ģimenē ienāca Jānis. Visas ikdienas rūpes saistās ar viņu. Šogad daudzas ieceres ir piepil-dījušās, atnākušas jaunas idejas, kuras gribas īstenot līdz vasarai.”
Zemes ierīcības un mērniecības studente Anda Dzenža no Jaunpiebalgas pagasta: “Esmu gatava svētkiem. Šīgada eksāmenus esmu nokārtojusi. Vēl tikai jāaizbrauc pie ģimenes. Dāvanas esmu sagādājusi un sasaiņojusi. To darot, domāju par katru, kam to Ziemassvētku vecītis aiznesīs, izraudzījos piemērotāko iesaiņojumu. Šis ir laiks, kad jāpaceļ acis un var baudīt svētku sajūtu. Tikai jāapstājas, svētkus sajūtu nevar noķert steidzoties, raizējoties. Cik skaisti izrotātas pilsētas! Vai tas nav svētku prieks? Mēs nezin ko gaidām, bet viss ir tepat.
Mani Ziemassvētki – tā ir Jaunpiebalga, ģimene, ziema. Līdz tiem vēl jāapciemo krustmeita Viktorija vārda dienā, tad došos pie savējiem. Galvenais nepazaudēt ticību, cerību, mīlestību un veselību – ja tās būs, tad dzīvē nekā netrūks. Lai ikvienam stipri nervi un pacietība, izturība pret citu kaprīzēm.”
Vēl dienas, kuru stundas viegli saskaitāmas, un tad jau Svētvakars. Darbiem, rūpēm istabā tad nav vietas.
Komentāri