Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Līdz galam neizprastās sejas aizsargmaskas

Iveta Rozentāle
06:22
20.07.2020
17

Inficēšanās ar “Covid-19” notiek kā šūpošanās šūpolēs – te nav neviena slimnieka, te parādās uzliesmojums un saslimušo skaits strauji palielinās. Valdība vērtē katru paveikto soli slimības ierobežošanā un pieņem jaunus lēmumus.

Turpmāk stingrāk kontrolēs atbraukušos no citām valstīm, bet Ministru prezidents Krišjānis Ka­riņš jau publiski paudis – ja koronavīrusa izplatība palielināsies, kā vēl viens pasākums tiek apsvērta sejas masku obligāta nēsāšana publiskās telpās. K.Ka­riņš norādījis, ka galvenais ir saprast, kā varam sevi pasargāt no saslimšanas: “Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas “Covid-19” uzliesmojumi, kas liktu veikt daudz stingrākus ierobežojumus, kuri arī būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no “Covid-19”.”

Daudzās Eiropas valstīs, kur šī vīrusa izplatības rādītāji ir krietni augstāki, sejas masku valkāšana ir obligāta. Latvijā ārkārtējās situācijas laikā tika nolemts, ka sejas aizsegs obligāts būs sabiedriskajā transportā, bet, samazinoties saslimšanas gadījumiem, tas ir tikai rekomendēts. Savukārt apmeklējot medicīnas iestādes, ir jārēķinās ar aizsargmasku nepieciešamību.

Ja iedzīvotājiem ir pārliecība, ka piesardzības un distances ievērošana, kā arī roku mazgāšana jaunās slimības ierobežošanai ir nepieciešama, tad par sejas masku lietošanu diskusijas ir bijušas no pirmajām dienām. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere skaidro, ka sejas masku nav nepieciešams lietot, ejot pa ielu, jo pārsvarā distance starp cilvēkiem ir pietiekama. Maska nepieciešama vietās, kur jāuzturas ilgāk par 15 minūtēm un ne vienmēr iespējams ievērot divu metru distanci, bet īpaši svarīga ir pareiza sejas masku lietošana, lai tā būtu aizsargs pret vīrusu, nevis vīrusu vairotu, kā tas iespējams, ja masku izmanto nepareizi.

Skolotāja Iveta Dejus regulāri izmanto sabiedrisko transportu. Tad, kad sejas aizsega lietošana bija obligāta, to arī lietoja. Par to viņai radušies vairāki secinājumi. I.Dejus norāda, ka, iestājoties karstākam laikam, pat laba materiāla maskās ātri vien trūkst elpas, var kļūt slikti. Tāpēc rodas jautājums, vai šobrīd ir jēga ieviest masku lietošanu, vai tas tad nebija jādara uzreiz, kad vīruss sāka izplatīties. “Protams, ja cilvēks jūtas slims vai ir aizdomas par slimību, tad noteikti maskas lietošana pasargā citus. Bet ja cilvēks ir vesels, vai tiešām seja jāaizsedz? Turklāt tad, kad aizsegs bija obligāti jālieto sabiedriskajā transportā, vai visi to darīja? Ja maskas lietošanu pieņem kā prasību, tad svarīgi izskaidrot lietderību, citādi daudzi, arī cilvēki, kas ir riska grupā, nelabprāt tās nēsā. Turklāt par maskām jāmaksā. Kā tās varēs nodrošināt seniori, cik tas izmaksās ģimenēm, kurās ir bērni? Es kā skolotāja vispirms iedomājos par skolu, kur bieži tāpat nav gaisa. Vai bērni visu dienu varēs nosēdēt maksās, kā būs pedagogiem, intensīvi strādājot?” Iveta Dejus norāda, ka gribētos, lai šādi lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz pētījumiem, dažādu speciālistu, arī mediķu un psihologu atzinumiem, skaidri saprotot, ko tas ietekmē un kā to var realizēt. Tomēr redzams, ka speciālistu viedoklis par šo jautājumu atšķiras.

Aizdomājoties, kā skolā iespējams mazināt inficēšanos ar vīrusu, skolotāja teic, ka, iespējams, uz laiku būtu nepieciešama kārtība, ka vecāki mācību iestādē neienāk: “Protams, būtu svarīgi arī saprast, cik lielā mērā bērni pārnēsā šo vīrusu, vai inficējas savā starpā, vai vairāk no pieaugušajiem. Savukārt, ja skolas apsver variantu par digitālo temperatūras mērītāju, tad jautājums- kā novērtēt, pie kādas temperatūras skolēns ir slims. Jāņem vērā, ka dažkārt bērni, nākot uz skolu, satraucas, viņiem tajā brīdī ir paaugstināta temperatūra. Ir cilvēki, kuriem normāla temperatūra ir tāda, kas citiem jau ir paaugstināta. Turklāt, ja izrādās, ka kādam paaugstinātas temperatūras dēļ jāiet no skolas mājās, kā nodrošināt bērna tiesības, lai citi nesāktu rādīt, ka viņš ir slims ar vīrusu? Jau pēc pirmajiem “Covid-19” gadījumiem Cē­sīs sākās baumas, kuri tad ir saslimušie, bet ne vienmēr šis cilvēks tiešām bija saslimis.”

Tāpat kā Ivetai Dejus, arī citiem iedzīvotājiem ir daudz jautājumu un neskaidrību – gan par medicīnisko pamatojumu, gan par to, vai maskas ir risinājums, ņemot vērā, ka lielai daļai cilvēku slimība noris viegli un asimptomātiski, ka jābūt vairāku apstākļu sakritībai, lai tiešām inficētos ar vīrusu. Daudzi uzsver, ka svarīgāk ir ievērot veselīgu dzīvesveidu, dzert ūdeni, ēst sabalansēti, uzturēties ārā, kustēties, jo šis vīruss nav vienīgais, kas ir apkārt, iespēja saslimt ar dažādām slimībām ir nepārtraukti. Cilvēkiem radies jautājums, vai jāuzskaita katrs saslimušais. Ja tā uzskaitītu visus saslimušos, kā arī mirušos no konkrētām slimībām, cilvēki būtu pastāvīgā stresā, panikā. Savukārt stress samazina imunitāti, veicina saslimšanu. Iedzīvotāji vērtē, ka ļoti svarīga ir informācija, lai nav tā, ka viena speciālista teiktais ir pretrunā ar otra sacīto. Un tad katram pašam ir jāuzņemas atbildība un jāpieņem lēmums, ko darīt vai tomēr nedarīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi