Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Lauku attīstībai vajadzīga pēctecība un stabilitāte

Druva
00:00
04.11.2006
1

, ”Druvas” aptaujā ”Gada cilvēks 2005” tituls ”Par mērķtiecību Jaunpiebalgas attīstībā”

Aizvadītās Saeimas pēdējie gadi Jaunpiebalgai bija veiksmīgi. Pašvaldības iepriekšējo gadu darbs vainagojās ar rezultātiem, apliecinot, ka, sistemātiski strādājot, ir iespējams saņemt valsts un Eiropas atbalstu attīstībai. Izdevās iekļūt valsts investīciju programmā, uzcēlām vidusskolas sporta zāli. Turpinām darboties Austrumlatvijas upju baseinu ūdenssaimniecības projektā, kura ietvaros pretendējam uz ES kohēzijas fonda līdzekļiem, lai sakārtotu pagasta ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu. Diezgan liela nauda laukos ieplūda kā lauku atbalsta maksājumi, un arī zemnieki ir sajutuši Eiropas fondu atbalstu. Mūsu pagastā gan neredzam spilgtus izrāvienus, bet uzņēmēji, zemnieki, kuri meklē risinājumus un strādā, arī mērķtiecīgi attīsta savu uzņēmējdarbību, saimniecības.

Pie aizvadītā perioda veiksmēm nosacīti jāpieskaita arī administratīvi teritoriālās reformas 104 novadu projekta pārtraukšana. Manuprāt, šis modelis bija galīgi neveiksmīgs. Tas noteikti nesekmētu lauku pašvaldību attīstību.

Taču diemžēl aizvadītajos četros gados ne Saeima, ne valdība lauku pašvaldībām neradīja ilgtermiņa stabilitātes sajūtu. Arvien vairāk valsts ieguldījumi pašvaldībās atkarīgi no partijas piederības, budžeta dalīšanas kampaņām, pazīšanās un citiem neprognozējamiem faktoriem.

Gada sākumā “nezināmu” iemeslu dēļ tika pārtraukta valsts investīciju programma. Tas kārtējo reizi pierādīja, ka pašvaldību attīstības plānošana un darbība ir palikta zem sitiena, grūti rēķināties ar valsts solīto. Mēs ieguldījām līdzekļus sporta zāles pabeigšanai, balstoties uz to, ka saņemsim atbalstu no investīciju programmas, bet … programma pārstājusi eksistēt. Tajā pašā laikā redzam, ka tiek uzsākti jauni projekti, kaut nav pabeigti iepriekšējie.

Ko sagaidu no jaunās Saeimas un valdības? Gribētos ticēt, ka koalīcija, kura veidos jauno valdību un pēdējos divus gadus stabili strādājusi, varētu novērst iepriekšējā perioda nestabilitāti, ka valstī tiks radīts uz ilglaicīgu stratēģiju balstīts atbalsts lauku reģioniem un pašvaldībām.

Laukos jāsaglabā un jāpilnveido skolas, kultūras nami, jānodrošina sakaru, medicīnas un citu pakalpojumu pieejamība. Ja tas nenotiks, cilvēku aizplūšana uz pilsētām un ārvalstīm turpināsies, pagastos nebūs iedzīvotāju, kas vēlētos sūtīt bērnus skolās, kurām nav līdzekļu, kuras nevar mūsdienīgi aprīkot. Bet nesen uzzināju, ka ierēdņi jau saplānojuši: Eiropas līdzekļu renovācijai pietiks tikai 60 līdz 70 procentiem skolu. Kas saņems naudu – pilsēta vai lauki? Šim teikumam beigās liekama ne tikai jautājuma zīme, bet arī daudzpunkte.

Taču uz lauku attīstības problēmu jāskatās arī no otras puses, proti, jādomā par saprātīgu spēku koncentrēšanu. Neesmu administratīvi teritoriālās reformas pretinieks. Esmu par reformu, kas notiek, pašvaldībām meklējot un atrodot risinājumus kopīgam darbam. Vissvarīgākais, lai neciestu cilvēki, lai saglabātos visi pašreizējie centri un pakalpojumi kļūtu kvalitatīvāki.

Pastāv gan viedoklis, ka jautājumus var risināt, balstoties uz sadarbības līgumiem. Bet vai ir daudz piemēru veiksmīgiem risinājumiem, kur divu, trīs pagastu deputātu sastāvi kopīgi darbojas praktiskās jomās. Vai līgumi neradīs birokrātiskas barjeras un ļaus operatīvi darboties?

Protams, nav vienas receptes, kā rīkoties. Katrai pašvaldībai jāmeklē savi, individuāli ceļi. Tikai no deputātiem atkarīgs, kādi tie būs. Taču nereti ir acīmredzamas situācijas, kad kopējs risinājums dotu labumu abām pusēm. Ja divos kaimiņu pagastos ir skolas un abas nīkuļo, vai nebūtu labāk laikus pieņemt lēmumu un veidot vienu spēcīgu mācību iestādi, nekā ļaut, lai abas kļūst aizvien vājākas?

Jādomā arī, kā paaugstināt pašvaldību kapacitāti. Prasības aizvien pieaug. Mums, nelieliem lauku pagastiem, ierobežotās finanšu iespējas neļauj algot pietiekami daudz speciālistu. Lielajās pašvaldībās katrā sfērā strādā divi, trīs darbinieki, kuri dziļi pārzina savu nišu. Mazajās viena darbinieka ziņā ir vairākas jomas. Lai kā cilvēks cenšas, viņš nekad nevarēs tās pārzināt tik detalizēti. Kadru jautājumi kļūst aizvien aktuālāki. No nākamā gada daudz augstākas kvalifikācijas prasības būs bāriņtiesām. Tajā vajadzēs piecus profesionāli izglītotus speciālistus. Nebūs viegli tos atrast. Jau tagad dzirdam, ka sāk trūkt arī kultūras darbinieku. Lai celtu kapacitāti un izmantotu kopīgi pie-ejamos resursus, citu ceļu neredzu, kā apvienošanos.

Uzskatu, ka kavēties ar novada veidošanu pašvaldībām, kuras izvēlējušās šo ceļu, nav lietderīgi. Ja likums netiks mainīts, 2009. gadā, pirms pašvaldību vēlēšanām, administratīvā ceļā tiks izveidoti novadi, organizējot vēlēšanas jau jaunajā teritorijā. Neviens nevar prognozēt, kādu deputātu sastāvu ievēlēs, kāda būs pārstāvniecība un kuras teritorijas iedzīvotāji būs cietēji. Šobrīd, liekot kopā prātus un spēkus, iespējams sabalansēti atrisināt apvienošanās jautājumus. Jāizveido pārvaldes aparāts, pārvaldes shēma, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām jau tā būtu apgūta.

Domāju, ka lauku iedzīvotāji nemaz nav lieli pretinieki reformai, kā tas kādreiz izskan. Bet pietrūkst skaidrojuma. Cilvēki nesaprot, kas būs ar pagastiem, ar centriem, ar dokumentu kārtošanu. Apvienošanās baida ar to, ka risināt dažādus jautājumus būs jābrauc nezin kur. Bet reformas pamatprincips ir tāds, ka katrā līdzšinējā pagasta centrā saglabāsies pakalpojumu pieejamība.

Patlaban notiek sarunas par Drustu, Zosēnu un Jaunpiebalgas iespējamo kopējo darbību. Mums jau ir daudzas iestrādes: kopēja krājaizdevu sabiedrība, kas atrodas Zosēnos; uz Jaunpiebalgas vidusskolu brauc mācīties bērni no Zosēniem, Drustiem; Drustos ir labas sporta un tūrisma tradīcijas. Ja nolemsim veidot kopīgus attīstības plānus, pamats ir.

Un vēl viens apsvērums, lai nekavētos ar novadu veidošanu, ir ”lodziņš”, kas lauku pašvaldībām paveras uz Eiropas līdzekļiem nākamajos septiņos gados. Ja zinām, ko gribam darīt, vienojamies, kādus projektus izstrādājam ES atbalsta iegūšanai, kur ieguldām apvienošanās dotāciju. Domāju, ka arī valdības solītais atbalsts – katrai pašvaldībai apvienošanās dotācija – 100 tūkstoši latu – ir nozīmīgs. Bet, protams, jācīnās , lai valsts atbalsts būtu lielāks, it sevišķi ceļiem, sakariem un transportam.

Nozaru attīstības plānos jāņem vērā lauku vajadzības. Pats svarīgākais – ceļi. Jābūt sakārtotiem ne tikai asfaltētajiem, bet arī grants ceļiem. Tiem jānodrošina atbilstošs segums, profils, jāsakārto un jāattīra no krūmiem grāvji. Ceļu politikai jābūt elastīgākai. Vēl viens jautājums, kurā gaidām atbildi no Saeimas un valdības – reģioni. Par reģionu pašvaldībām trūkst skaidrības, likumdošanas bāzes. Vai ministrijas piekritīs deleģēt tām pilnvaras? Un kā ar valsts reģionālo institūciju robežām? Šobrīd VID ir savas, LAD savas, VMD vēl citas….

Gribas cerēt, ka šī Saeima un valdības koalīcija ieviesīs pēctecību un dos stabilu pamatu lauku attīstībai, ka tiks izbeigta kampaņveidīga problēmu risināšana, kā tas bijis līdz šim. Pierakstījusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
5

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi