Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Lauku attīstībai vajadzīga pēctecība un stabilitāte

Druva
00:00
04.11.2006
1

, ”Druvas” aptaujā ”Gada cilvēks 2005” tituls ”Par mērķtiecību Jaunpiebalgas attīstībā”

Aizvadītās Saeimas pēdējie gadi Jaunpiebalgai bija veiksmīgi. Pašvaldības iepriekšējo gadu darbs vainagojās ar rezultātiem, apliecinot, ka, sistemātiski strādājot, ir iespējams saņemt valsts un Eiropas atbalstu attīstībai. Izdevās iekļūt valsts investīciju programmā, uzcēlām vidusskolas sporta zāli. Turpinām darboties Austrumlatvijas upju baseinu ūdenssaimniecības projektā, kura ietvaros pretendējam uz ES kohēzijas fonda līdzekļiem, lai sakārtotu pagasta ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu. Diezgan liela nauda laukos ieplūda kā lauku atbalsta maksājumi, un arī zemnieki ir sajutuši Eiropas fondu atbalstu. Mūsu pagastā gan neredzam spilgtus izrāvienus, bet uzņēmēji, zemnieki, kuri meklē risinājumus un strādā, arī mērķtiecīgi attīsta savu uzņēmējdarbību, saimniecības.

Pie aizvadītā perioda veiksmēm nosacīti jāpieskaita arī administratīvi teritoriālās reformas 104 novadu projekta pārtraukšana. Manuprāt, šis modelis bija galīgi neveiksmīgs. Tas noteikti nesekmētu lauku pašvaldību attīstību.

Taču diemžēl aizvadītajos četros gados ne Saeima, ne valdība lauku pašvaldībām neradīja ilgtermiņa stabilitātes sajūtu. Arvien vairāk valsts ieguldījumi pašvaldībās atkarīgi no partijas piederības, budžeta dalīšanas kampaņām, pazīšanās un citiem neprognozējamiem faktoriem.

Gada sākumā “nezināmu” iemeslu dēļ tika pārtraukta valsts investīciju programma. Tas kārtējo reizi pierādīja, ka pašvaldību attīstības plānošana un darbība ir palikta zem sitiena, grūti rēķināties ar valsts solīto. Mēs ieguldījām līdzekļus sporta zāles pabeigšanai, balstoties uz to, ka saņemsim atbalstu no investīciju programmas, bet … programma pārstājusi eksistēt. Tajā pašā laikā redzam, ka tiek uzsākti jauni projekti, kaut nav pabeigti iepriekšējie.

Ko sagaidu no jaunās Saeimas un valdības? Gribētos ticēt, ka koalīcija, kura veidos jauno valdību un pēdējos divus gadus stabili strādājusi, varētu novērst iepriekšējā perioda nestabilitāti, ka valstī tiks radīts uz ilglaicīgu stratēģiju balstīts atbalsts lauku reģioniem un pašvaldībām.

Laukos jāsaglabā un jāpilnveido skolas, kultūras nami, jānodrošina sakaru, medicīnas un citu pakalpojumu pieejamība. Ja tas nenotiks, cilvēku aizplūšana uz pilsētām un ārvalstīm turpināsies, pagastos nebūs iedzīvotāju, kas vēlētos sūtīt bērnus skolās, kurām nav līdzekļu, kuras nevar mūsdienīgi aprīkot. Bet nesen uzzināju, ka ierēdņi jau saplānojuši: Eiropas līdzekļu renovācijai pietiks tikai 60 līdz 70 procentiem skolu. Kas saņems naudu – pilsēta vai lauki? Šim teikumam beigās liekama ne tikai jautājuma zīme, bet arī daudzpunkte.

Taču uz lauku attīstības problēmu jāskatās arī no otras puses, proti, jādomā par saprātīgu spēku koncentrēšanu. Neesmu administratīvi teritoriālās reformas pretinieks. Esmu par reformu, kas notiek, pašvaldībām meklējot un atrodot risinājumus kopīgam darbam. Vissvarīgākais, lai neciestu cilvēki, lai saglabātos visi pašreizējie centri un pakalpojumi kļūtu kvalitatīvāki.

Pastāv gan viedoklis, ka jautājumus var risināt, balstoties uz sadarbības līgumiem. Bet vai ir daudz piemēru veiksmīgiem risinājumiem, kur divu, trīs pagastu deputātu sastāvi kopīgi darbojas praktiskās jomās. Vai līgumi neradīs birokrātiskas barjeras un ļaus operatīvi darboties?

Protams, nav vienas receptes, kā rīkoties. Katrai pašvaldībai jāmeklē savi, individuāli ceļi. Tikai no deputātiem atkarīgs, kādi tie būs. Taču nereti ir acīmredzamas situācijas, kad kopējs risinājums dotu labumu abām pusēm. Ja divos kaimiņu pagastos ir skolas un abas nīkuļo, vai nebūtu labāk laikus pieņemt lēmumu un veidot vienu spēcīgu mācību iestādi, nekā ļaut, lai abas kļūst aizvien vājākas?

Jādomā arī, kā paaugstināt pašvaldību kapacitāti. Prasības aizvien pieaug. Mums, nelieliem lauku pagastiem, ierobežotās finanšu iespējas neļauj algot pietiekami daudz speciālistu. Lielajās pašvaldībās katrā sfērā strādā divi, trīs darbinieki, kuri dziļi pārzina savu nišu. Mazajās viena darbinieka ziņā ir vairākas jomas. Lai kā cilvēks cenšas, viņš nekad nevarēs tās pārzināt tik detalizēti. Kadru jautājumi kļūst aizvien aktuālāki. No nākamā gada daudz augstākas kvalifikācijas prasības būs bāriņtiesām. Tajā vajadzēs piecus profesionāli izglītotus speciālistus. Nebūs viegli tos atrast. Jau tagad dzirdam, ka sāk trūkt arī kultūras darbinieku. Lai celtu kapacitāti un izmantotu kopīgi pie-ejamos resursus, citu ceļu neredzu, kā apvienošanos.

Uzskatu, ka kavēties ar novada veidošanu pašvaldībām, kuras izvēlējušās šo ceļu, nav lietderīgi. Ja likums netiks mainīts, 2009. gadā, pirms pašvaldību vēlēšanām, administratīvā ceļā tiks izveidoti novadi, organizējot vēlēšanas jau jaunajā teritorijā. Neviens nevar prognozēt, kādu deputātu sastāvu ievēlēs, kāda būs pārstāvniecība un kuras teritorijas iedzīvotāji būs cietēji. Šobrīd, liekot kopā prātus un spēkus, iespējams sabalansēti atrisināt apvienošanās jautājumus. Jāizveido pārvaldes aparāts, pārvaldes shēma, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām jau tā būtu apgūta.

Domāju, ka lauku iedzīvotāji nemaz nav lieli pretinieki reformai, kā tas kādreiz izskan. Bet pietrūkst skaidrojuma. Cilvēki nesaprot, kas būs ar pagastiem, ar centriem, ar dokumentu kārtošanu. Apvienošanās baida ar to, ka risināt dažādus jautājumus būs jābrauc nezin kur. Bet reformas pamatprincips ir tāds, ka katrā līdzšinējā pagasta centrā saglabāsies pakalpojumu pieejamība.

Patlaban notiek sarunas par Drustu, Zosēnu un Jaunpiebalgas iespējamo kopējo darbību. Mums jau ir daudzas iestrādes: kopēja krājaizdevu sabiedrība, kas atrodas Zosēnos; uz Jaunpiebalgas vidusskolu brauc mācīties bērni no Zosēniem, Drustiem; Drustos ir labas sporta un tūrisma tradīcijas. Ja nolemsim veidot kopīgus attīstības plānus, pamats ir.

Un vēl viens apsvērums, lai nekavētos ar novadu veidošanu, ir ”lodziņš”, kas lauku pašvaldībām paveras uz Eiropas līdzekļiem nākamajos septiņos gados. Ja zinām, ko gribam darīt, vienojamies, kādus projektus izstrādājam ES atbalsta iegūšanai, kur ieguldām apvienošanās dotāciju. Domāju, ka arī valdības solītais atbalsts – katrai pašvaldībai apvienošanās dotācija – 100 tūkstoši latu – ir nozīmīgs. Bet, protams, jācīnās , lai valsts atbalsts būtu lielāks, it sevišķi ceļiem, sakariem un transportam.

Nozaru attīstības plānos jāņem vērā lauku vajadzības. Pats svarīgākais – ceļi. Jābūt sakārtotiem ne tikai asfaltētajiem, bet arī grants ceļiem. Tiem jānodrošina atbilstošs segums, profils, jāsakārto un jāattīra no krūmiem grāvji. Ceļu politikai jābūt elastīgākai. Vēl viens jautājums, kurā gaidām atbildi no Saeimas un valdības – reģioni. Par reģionu pašvaldībām trūkst skaidrības, likumdošanas bāzes. Vai ministrijas piekritīs deleģēt tām pilnvaras? Un kā ar valsts reģionālo institūciju robežām? Šobrīd VID ir savas, LAD savas, VMD vēl citas….

Gribas cerēt, ka šī Saeima un valdības koalīcija ieviesīs pēctecību un dos stabilu pamatu lauku attīstībai, ka tiks izbeigta kampaņveidīga problēmu risināšana, kā tas bijis līdz šim. Pierakstījusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
17

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Krievijas politiskā ainava

00:00
06.04.2024
31

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai. Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju. Jau 6. martā ASV publiski brīdināja […]

Paēdis, ne pārēdies, cilvēks ir laimīgs cilvēks

08:49
05.04.2024
25

Lai arī skaitļi, kas raksturo pārtikas atkritumu problēmu, atšķiras pa gadiem un dažādos informācijas avotos, tomēr tie ir iespaidīgi: ir aprēķināts, ka gada laikā viens cilvēks Latvijā atkritumos izmet 75 – 113 kg pārtikas, kam izlietoti 300 – 500 eiro. Protams, visā pasaulē pārtikas atkritumi mērāmi miljardos tonnu, kamēr miljoniem cilvēku nav iespēju pilnvērtīgi paēst […]

Viens solis starp nevarēt un izdarīt

07:59
30.03.2024
36

Dienas kļūst arvien siltākas un saulainākas, arvien vairāk ielās un ceļos redzami arī nūjotāji, skrējēji, riteņbraucēji – cilvēki, kas labprāt pavada laiku ārā, aktīvi izkustoties. Un kā jau ikvienai sabiedrības grupai, arī tiem, kuriem patīk fiziskas nodarbes,veidojas savi joki un leksika, kas saprotama tieši viņiem. Par to pārliecinājos, sociālajos medijos pasekojot skriešanas entuziastiem dažādās pasaules […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
8
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi