Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Lauksaimnieku izmisums

Druva
00:00
10.02.2009
2

Lauksaimnieku valdībai izvirzīto prasību saraksta beidzamais punkts bija zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisija. Lai kā būtu ar citām prasībām, vismaz šo viņi, nudien, panāca par simts procentiem.

M. Roze kā ministrijas vadītājs neapšaubāmi lielā mērā ir atbildīgs par nozares problēmām, un līdz ar to ar viņu tiek saistīts viss, kas pēdējos septiņos gados ar zemkopību noticis – tieši tik ilgu laiku ministrs ir pavadījis savā krēslā. Tomēr jautājums ir ne tikai par to, vai viņam pārmet kaut kā darīšanu, vai nedarīšanu.

Viens no skaļākajiem jautājumiem bija par cukura nozares slēgšanu. Cukura rūpniecība latviešiem ir mīļa, jo tā saistās ar starpkaru Latvijas uzplaukumu un to, kā Kārlis Ulmanis latviešus esot mudinājis pie dzēriena bērt trīs karotītes cukura – par katru rūpnīcu vienu. Tagad varam bērt, varam nebērt, cukuru pie mums vairs neražo. Vēl vairāk, 2007. gada nogalē Konkurences padome atļāva Dānijas uzņēmumam „Danisco Sugar” izmantot „Jelgavas cukurfabrika” patentēto zīmolu „Jelgavas cukurs”. Tā teikt, izskatīsies kā vecajos labajos laikos, bet patiesībā, pērkot pazīstamo marku, sevi mānīsim ar domu, ka atbalstām savējos.

Lai arī cukura rūpniecības zaudēšana emocionāli daudziem ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem, zemkopības ministra vaina tur bija visai neliela. Tā bija Latvijas maksa par dalību Eiropas Savienībā, kas bija nolēmusi panākt, lai cukura nozare ir mazāk jāsubsidē un lai tā būtu konkurētspējīgāka. Tas nozīmēja, ka no cukura nozares tiek prasīts, lai tā pelnītu, nevis lai tajā nemitīgi ieguldītu naudu. Un tad Latvijas ražotājiem bija divas izvēles: vai nu turpināt ražot un rēķināties, ka tuvākajā laikā viņu ražojumu cenas nesamērīgi pieaugtu, vai arī saņemt kompensāciju par ražošanas pārtraukšanu. Kurš tanī brīdī bija zemkopības ministrs, nav tik būtiski, jo ne jau viņš to izdomāja.

Taču saprotams, ka zemnieku sūrajā situācijā, kad saimniekot laukos gluži vienkārši sanāk nerentabli, vainot tikai pasaules ekonomikas likstas nav korekti. Tomēr ironiskākais šajā stāstā ir tas, ka lauksaimniekiem politiskajās aprindās nav bijis aizstāvja. Saeimā un valdībā ir pārstāvēta „Zaļo un zemnieku savienība”, bet ne tajā vairs ir kāds „zaļais”, ne zemnieks. Lauksaimnieki, kas balsojuši par šo partiju ar domu, ka tā pārstāvēs viņu intereses, tā nav sajutuši, ka Latvijā pie varas būtu uz lauksaimniecību orientēts spēks, un pašiem zemniekiem vairāk varas nav ticis. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis janvāra beigās varēja vien pavēstīt, ka visas zemnieku prasības ir pamatotas un ka „valdībai agri vai vēlu būs jāpiekāpjas zemniekiem”. Tas vairāk izklausās pēc opozīcijas, nevis pozīcijas politiķa sacītā. „Zaļo un zemnieku savienība” arī piedraudēja no valdības atsaukt savus ministrus. Savkārt par zemnieku aizstāvi vienubrīd metās Tautas partijas līderis Mareks Segliņš, kurš izteicās, ka valsts varētu izmantot Eiropas naudu, lai palīdzētu zemniekiem un iepirktu piena izstrādājumus, kurus var kādu brīdi uzglabāt.

Viss beidzās ar to, ka zemnieki ar protesta akcijām padzina par savu aizstāvi iecelto. Ministrs savas kļūdas neatzina un aizbildinājās tikai ar iespējamām provokācijām protesta akcijās un savas drošības apsvērumiem. Tanī pašā laikā paši zemnieki nav tik turīgi un ietekmīgi, lai būtu rocība iesaistīties politikā un pārstāvēt pašiem sevi. Vērojot zemnieku traktoru akciju, prātā iešāvās arī cita doma – laikam tomēr vismaz kaut kur nudien ir bijuši treknie gadi, jo zemnieki uz Rīgu atrādīties brauca nevis ar veciem belarusiem, bet ar moderniem braucamajiem.

Taču stāsts par zemniecību kopumā zināmā mērā ir līdzīgs stāstam par cukuru. Cukuru subsidēja, līdz Brisele izdomāja, ka kaut kas jāmaina – tā, lai nevis vajadzētu ieguldīt nozarē, bet nozare nestu peļņu. Lauksaimniecība Eiropas Savienībā ir viena no visvairāk subsidētajām nozarēm, kas nozīmē, ka tā kopumā darbojas pretī tirgus principiem. Tik radikāli soļi kā visas lauksaimniecības pārveide pēc cukura nozares principa vēl nav sperti, tomēr tas nozīmē, ka Latvijas valstij neatliek nekas cits, kā spēlēt to pašu spēli, ko spēlē Eiropa. Proti, ja gribam saglabāt nozari, bez nopietna atbalsta zemniekiem iztikt nav iespējams. Tas, protams, nenozīmē, ka Latvija zemniekiem neko nedod, un pagājušajā nedēļā pirms ministra demisijas iedeva vēl drusku. Laikā, kad daudzām nozarēm ir grūti, milzu atbalstu, protams, gaidīt nevar, taču ciniskais stāsts ir tāds, ka mums ir jāizvēlas: vai nu piežmiegt lauksaimniecību, lai nemokās, vai arī attīstīt tā, lai tā mūžam nebūtu tikai pabērna lomā. Lai kurš būtu jaunais zemkopības ministrs, viņš viens pats to izdarīt nespēs, bet tagad atliek vien vērot, vai zemnieku solis, padzenot iepriekšējo ministru, dos tiem kādu labumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
32

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
15

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
48

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
29

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
418

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi