Vārds “inovācija” vairs nav svešs, šķiet, nevienam, jo tas dzirdams un lasāms it visur. Visās jomās tiek runāts par inovācijām, kas sekmē attīstību. Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija vēsta, ka inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Izgudrotāju biedrības biedrs, daudzu izgudrojumu autors Andrejs Krasņikovs, viesojoties Vidzemes izgudrojumu un inovāciju festivālā “Minox”, norādīja, ka, runājot par inovācijām, nedrīkstētu aizmirst par izgudrojumiem:
– Manuprāt, inovācija vairāk atbilst tam, ko agrāk dēvēja par racionalizācijas priekšlikumiem, arī tas ir ļoti svarīgi, bet izgudrojumi ir tie, kas virza pasauli. Var minēt kaut vai Īlonu Masku ar viņa elektromobiļiem, ko pazīstam ar nosaukumu “Tesla”, vai, piemēram, mūsdienīgie sakaru līdzekļi, tā ir pavisam cita domāšana. Tehnika attīstās tik ātrā tempā, ka pat grūti izsekot. Patiesībā Latvijai, kam nav nekādu derīgo izrakteņu, vienīgā iespēja kļūt sekmīgai, kļūt varenai reģionālā mērogā ir kļūt par centru, kur koncentrētos inovatīvi, izgudrot griboši cilvēki no visa reģiona. Var jau smīnēt par šo salīdzinājumu, bet Latvijai vajadzētu kļūt par reģiona Silīcija ieleju. Jau vēsturiski Eiropas ziemeļaustrumi bijuši ļoti radoši, tur vienmēr radies daudz izgudrojumu, kāpēc par vietu, kur tas koncentrējas vienkopus, nevarētu kļūt Latvija? Tieši izgudrojumi un inovācijas ir tas Latvijas zelts, kas ļaus jūtami palielināt iekšzemes kopproduktu un izveidoties par nelielu, bet ļoti spēcīgu zinību centru, kas šīs zinības izplatīs visā reģionā.
Iedziļinoties procesos, kas notiek daudzos virzienos Latvijas zinātnē, varu teikt, ka esam pārsteidzoši labā stāvoklī, neskatoties uz to, ka valsts finansējums, valsts atbalsts ir ļoti nepietiekams. Izmantojot Eiropas fondu finansējumu, sadarbojoties ar uzņēmējiem, rodot citas atbalsta iespējas, Latvijai ir ļoti daudz interesantu Eiropas, pasaules līmeņa pētījumu, kas varētu dot valstij lielu pienesumu, protams, pareizi to komercializējot. Tas būtiski varētu sekmēt turpmāko ekonomikas uzplaukumu.
Var minēt pētījumus, kas saistīti ar jauno zāļu izgudrošanu Organiskās sintēzes institūtā, izgudrojumus Cietvielu fizikas institūtā par jauniem materiāliem, pārklājumiem, sakausējumiem. RTU Mehānikas institūts sevi sekmīgi piesaka ar inovācijām būvniecībā, kompozītmateriālos. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Mina-mi pētījumi ne tikai eksaktajās jomās, bet arī humanitārajā. Pirms dažām dienām Latvijas Zinātņu akadēmijā tika prezentēta grāmata divos sējumos “Latvija un latvieši”, kas ir spēcīgs pētījums par valsts vēstures dažādiem posmiem. Izdevumā ir apmēram pussimts zinātnisku rakstu par Latvijas vēsturi, kultūru, valodu, zinātni, demogrāfiju, kultūrainavu, politisko un ekonomisko vēsturi, kā arī par latviešiem un citām tautībām, kas dzīvo Latvijā. Rakstu autori – Latvijā kompetentākie zinātnieki šajās nozarēs.
Zinātniskā jomā atrodamies Eiropas līmenī, bet ir jautājums, kas neļauj to pārvērst naudā? Mums vajadzīga mērķtiecīga valsts programma, kā inovatīvus rezultātus pārvērst biznesā. Kaut kādas aktivitātes jau notiek, bet tās ir absolūti nepietiekamas, tāpēc pagaidām nav, ar ko pārāk lepoties. Taču mierinājumam var teikt, ka viss notiek pozitīvi, cilvēki ir atsaucīgi, bet nekas nenotiek bez cīņas, taču tā ir raksturīga kapitālisma iezīme. Mums gribas skriet laikam pa priekšu, dzīvot pārticīgāk, sakārtotākā sabiedrībā, bet viss notiek tā, kā jānotiek. Daudzas idejas, kas tapušas Latvijā, redzamas pasaules autobūvē, citās jomās.
Lai augtu, attīstītos zinātne, jāaug sabiedrībai kopumā. Ja mums būs attīstīta sabiedrība, ja būs augsta zinātne un augstas inovācijas, ja būs firmas, kuras spēs ražot augstas pievienotās vērtības produktus, tas vedīs pie tā, ka palielināsies cilvēku labklājība, vidējās algas, sakārtosies veselības aprūpe, sakārtosies izglītība. Bet līdz tam mums jāveic diezgan kardinālas izmaiņas, arī tādas, kas saistītas ar mūsu saprašanu par šo valsti, par to, kā vajadzētu uzvesties un kā vajadzētu darboties.
Svarīgi iekustināt cilvēkus ne tikai izgudrot un radīt, bet arī rādīt savus izgudrojumus citiem, realizēt tos dzīvē. Esmu pārliecināts, ka cilvēki ir talantīgi, inovatīvi, izgudrot griboši, tādēļ nav jābūt zinātniekam, pētniekam, tas dots ikvienam. Mans mazdēls deviņu gadu vecumā veica savu pirmo izgudrojumu, tāpēc aicinājums vecākiem ļaut bērniem būt radošiem, censties viņu virzīt uz to, lai viņi sāktu domāt, pētīt, kas notiek apkārt, lai mēģinātu izveidot jaunas pieejas, jaunas idejas, jaunus izgudrojumus, un tad rezultāti būs labi. Šajā virzienā nākotnē skatos ļoti optimistiski.
Komentāri