Vai ir prāta darbs tiem, kuri to vēlas, tagad braukt uz Lielbritāniju dzīvot un strādāt? Vai tagad ir jākravā mantas un jādomā par atgriešanos tiem, kuri tur jau dzīvo un strādā? Vienas atbildes nav.
Ir skaidrs, ka aptuveni divus gadus nekas daudz to latviešu dzīvē, kuri strādā Apvienotajā Karalistē, mainīties nevar. Tiesa gan, pabalstu sistēma jau mainās un visticamāk tiks pārkārtota tā, lai naudas viesstrādniekiem tiktu pēc iespējas mazāk.
Vai Lielbritānija varētu vairs neļaut tajā dzīvot tiem ES valstu pilsoņiem, kuri ieradušies, tā teikt, pēdējā brīdī, pirms durvju slēgšanas? Jā, tas ir ļoti iespējams, jo jaunās valdības ministrs Deivids Deiviss, kurš būs atbildīgs par izstāšanās sarunām, jau paudis, ka Lielbritānija var aizliegt tajā dzīvot tiem, kuri tagad ierodas, ja migrācijas plūsma nemazināsies.
Vai izraidīt var tos, kuri jau Lielbritānijā dzīvo?
Kamēr valsts no Eiropas Savienības (ES) vēl nav izstājusies, tā nevar aizliegt ES valstu pilsoņiem tajā uzturēties. Britu valdības mājas lapā nesen bija publicēta vairāku ministriju kopīga vēstule ES valstu pilsoņiem, kuri tika mierināti, ka viņu tiesības pārkāptas netiks. Gan jāteic, ka piemēros, kuri minēti, runa bija par tiem, kuri Lielbritānijā jau nodzīvojuši piecus gadus. Tiesa gan, Lielbritānijai šobrīd no visām ES dalībvalstīm ir vislielākais to pilsoņu skaits, kuri dzīvo ārpus savas valsts. Ja briti nolemtu, ka ES valstu pilsoņiem Lielbritānijā nav vietas, piemēram, Spānija savukārt varētu palūgt aizbraukt britu pilsoņus, kuri pavada vecumdienas siltākā klimatā nekā dzimtajā zemē. Jebkurā gadījumā mazliet vairāk nekā divus gadus lielas pārmaiņas nav gaidāmas, jo Lielbritānijas jaunā premjerministre Terēza Meja ir paziņojusi, ka izstāšanās sarunas tiks sāktas tikai nākamgad, jo valdībai esot tām labi jāsagatavojas. Tas nozīmē, ka vēl gadus divus Lielbritānijā var mācīties arī studenti no Latvijas – pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES mācību maksa droši vien būs tikpat augsta ar tikpat skarbiem kredīta noteikumiem, kā šobrīd tas ir trešo valstu pilsoņiem.
Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Lielbritānija vismaz daļu viesstrādnieku, arī tos, kuri tur dzīvo un strādā ne pirmo gadu, labprāt dabūtu prom. Jau ir izdomāts, kā tikt vaļā no trešo valstu pilsoņiem. Aprīlī ir stājies spēkā likums, ka no Lielbritānijas ir jāaizbrauc visiem tiem piecus gadus un ilgāk valstī dzīvojošajiem trešo valstu pilsoņiem, kuru gada ienākums ir mazāks par 35 tūkstošiem mārciņu. Tā teikt, ja piecu gadu laikā neesi varējis iemācīties labi dzīvot, lūdzu, brauc prom, jo mums nevajag cilvēkus, kuriem var nākties maksāt pabalstus.
Ko saka Latvijas amatpersonas?
Neapšaubāmi, Latvijas pilsoņu intereses un tiesības ir viena no Lielbritānijas un Latvijas amatpersonu sarunu galvenajām tēmām. Tajā pašā laikā Latvijas valsts acīmredzot saprot, ka aicināt visus uzreiz atgriezties nebūtu nopietni. Valsts prezidents Raimonds Vējonis nupat, pirms savas oficiālās vizītes Lielbritānijā, pauda, ka “mēs visi esam ieinteresēti, lai uz ārvalstīm aizbraukušie latvieši kādā brīdī atgrieztos dzimtenē”, bet arī atzina: “Patlaban mēs nevaram viņiem piedāvāt tādu atalgojumu, kā viņi vēlētos. Līdz ar to būtu pietiekami bezatbildīgi aicināt aizbraucējus atgriezties Latvijā, ja šeit viņus negaida labas darba vietas.” Viņš arī bažījās – jo ilgāk latvieši dzīvo ārvalstīs, jo mazākas iespējas, ka viņi atgriezīsies Latvijā. Prezidents ir pārliecināts, ka valstij ir jāatrod veidi, kā veicināt tautiešu atgriešanos mājās. Viņaprāt, šajā jomā labi darbojas vairākas pašvaldības, kuras uzņemas iniciatīvu, redzot, ka valsts nespēj piedāvāt risinājumus. Kā labu piemēru Vējonis minēja Cēsu novada pašvaldību, “kuras mērs aktīvi dodas uz ārvalstīm un aicina cēsniekus atpakaļ novadā, kur ir radītas labi apmaksātas darba vietas atsevišķās nozarēs. Daudzi arī nolemj atgriezties Latvijā”.
Tātad, ko darīt? Tie, kuri domā par braukšanu peļņā uz Lielbritāniju, varbūt var paspēt kaut ko nopelnīt, bet iespējas palikt Apvienotajā Karalistē uz ilgu laiku nav pārāk ticamas. Tie, kuri Lielbritānijā jau kādu laiku dzīvo, visticamāk, pēc kāda laika saskarsies ar zināmu atlases sistēmu, kas dzīvošanu vai nu padarīs ne pārāk jauku, un cilvēki nolems aizbraukt, vai arī daļa viesstrādnieku tiešām tiks palūgti aizbraukt. Jebkurā gadījumā Lielbritānija valsts līmenī ar klaju cilvēktiesību neievērošanu un pārkāpšanu nenodarbosies, bet groži tiks pievilkti.
Komentāri