Lasītāji zina, ko grib

Ja vasaras sezonā darbs dzen darbu, tad ziema ir laiks, kad iespējams biežāk palīst zem siltas segas, nolikt blakus karstu, kūpošu tējas krūzi un paņemt rokās grāmatu.

Iespēju, kā izvēlēties grāmatu, ko lasīt, var būt vairākas. Cits beidzot ieskatās savā vai vecmāmiņas grāmatu plauktā, kur atrod ko saistošu. Vēl kāds cits dodas uz grāmatnīcu un vēlas iegādāties jaunāko grāmatu. Bet vēl citi labprāt iegriežas tuvākā vai tālākā bibliotēkā, kur iespējams izvēlēties vēlamo lasāmvielu, lai mājās to izbaudītu.

Amatas novada Ieriķu bibliotēkas bibliotekāre Ilze Eglīte stāsta, ka būtisks bibliotēkas apmeklētāju un grāmatu lasītāju skaita pieaugums ziemas mēnešos nav novērots: “Šis kāpums pavisam neliels. Tie, kas grāmatas lasa vasarā, parasti lasa arī ziemā. No šobrīd lasītāko grāmatu autoriem noteikti jāmin Inguna Bauere, Skaidrīte Gailīte, Dace Judina, arī Karīna Račko. Lasītā­kie žanri – dzimtu stāsti un kriminālromāni. To, kura grāmata būs vislasītākā, nosaka tas, kā grāmata reklamēta. Uz vienu no šī brīža lasītākajām grāmatām “Saplēstās mežģīnes” rinda ir arī mūsu bibliotēkā. Cilvēki grib zināt – kas tad ir tas, par ko visi runā. Vispasīvākie lasītāji diemžēl ir jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Tas ir periods, kad jaunie cilvēki iekārtojas dzīvē – audzina bērnus, daudz strādā -, grāmatām gluži vienkārši neatliek laika – ir citas prioritātes. Ja jaunietis nāk uz bibliotēku, tad jau ar konkrētām vēlmēm, zinādams, kāda autora kuru grāmatu vēlas izlasīt. Turpretim liels prieks ir par vīriešu kārtas pārstāvjiem, kuri arī veido pietiekami lielu daļu no mūsu bibliotēkas apmeklētājiem. Vīrieši iecienījuši kriminālromānus.”

Arī Cēsu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Aija Lauberga piekrīt, ka vīrieši grāmatas lasa labprāt: “Lai arī proporcionāli mazāk nekā sievietes, bet vīrieši lasa. Viņiem ir savas intereses – labprāt izvēlas grāmatas par vēsturi, karu, kā arī detektīvus. Visčaklākie grāmatu lasītāji ir vidējā paaudze vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Jauniešu ir vismazāk – tie, kas atnāk, tie zina, ko vēlas, bieži vien izvēlētās grāmatas nepieciešamas mācībām. Mēs priecājamies, ka bibliotēkas apmeklētāju un grāmatu lasītāju lokam arvien vairāk pievienojas jauni cilvēki, kas pārcēlušies uz dzīvi Cēsīs. Šobrīd vienas no lasītākajām grāmatām ir Karīnas Račko “Saplēstās mežģīnes”, Armanda Pučes “Kurtizānes apakšveļa”, arī Ingunas Baueres “Dieva riekšavā” un vēstures romānu sērija “Mēs. Latvija. XX gadsimts”, kā arī dažādas biogrāfiskas grāmatas. Jo lielāka būs grāmatas reklāma, jo lielāks lasītāju skaits tai būs. Jāpiemin, ka apgāds “Zvaigzne ABC” ļoti labi prot savas grāmatas reklamēt. Ja grāmatai ir bijusi laba reklāma, to uzreiz jūtam, jo uz konkrēto izdevumu veidojas liela rinda. Pro­tams, ja rindas garums pārsniedz 20 cilvēkus, tad mēs piepērkam klāt grāmatu eksemplārus. Pie­mēram, šobrīd uz grāmatu “Sa­plēstās mežģīnes” rindā jāgaida aptuveni divi mēneši.”

Uz šo darbu tāpat kā vairākiem citiem rinda ir arī Raunas novada bibliotēkā, tā zina stāstīt bibliotekāre Ruta Pavasare: “Mū­su puses iedzīvotāji interesējas gan par latviešu, gan ārzemju literatūru, tomēr rindas visbiežāk veidojas pēc latviešu autoru grāmatām. Šobrīd tās ir izveidojušās Noras Ikstenas romānam “Mātes piens”, Ingas Ābeles “Dunai”, In­gunas Baueres “Dieva riek­šavai”, kā arī Armanda Pučes romānam “Kurtizānes apakšveļa”. Cilvēki interesējas par to, kādas jaunas grāmatas tiek laistas klajā, tās arī vēlas izlasīt, novērtēt. Pie mums visaktīvākie grāmatu lasītāji ir pensijas vecuma cilvēki un pusaudži, bet vismazāk ir jauniešu. Jāatzīst, ka mēs vislielāko lasītāju interesei izjūtam tieši ziemā, kad cilvēki vakaros biežāk ir mājās, ne aizņemti ar dārza darbiem, kā tas ir vasarā.”