Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lai skaisti ir arī droši

Iveta Rozentāle
14:02
30.07.2020
89

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņa “Uzticies pārbaudot!” aicina pievērst uzmanību skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitātei un
drošībai, izglītojot par dažādiem infekcijas slimību riskiem.

Īpaša uzmanība pievērsta invazīvām jeb paaugstināta inficēšanās riska skaistumkopšanas procedūrām, kuru laikā mērķtiecīgi tiek traumēta āda (tetovēšana, pīrsings, mikropigmentācija jeb permanentais grims, kosmētiskās injekcijas), vai procedūrām ar salīdzinoši lielu ādas traumēšanas risku (manikīrs, pedikīrs). SPKC norāda, ka šādu procedūru veikšana neatbilstoši higiēnas prasībām var izraisīt saslimšanu ar B vai C hepatītu un citām infekcijas slimībām.

SPKC veiktā aptauja liecina, ka pagājušajā gadā skaistumkopšanas pakalpojumus izmantojis katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Lai arī 79% respondentu norādījuši, ka viņiem, izvēloties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, ir būtiska higiēnas prasību ievērošana, 13% joprojām regulāri izmanto iespēju saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus “mājas apstākļos”. Lai gan pērn stājās spēkā grozījumi likumdošanā, paredzot jaunas prasības darba piederumu dezinfekcijas un sterilizēšanas plāna noformēšanā, izstrādē un uzskaitē, pēc Veselības inspekcijas datiem 45% jeb gandrīz katrā otrajā no pārbaudītajām pakalpojumu sniegšanas vietām konstatētas dažāda veida neatbilstības higiēnas prasībām. Tomēr situācija pamazām uzlabojas – par ceturto daļu pieaudzis to skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits, kas par sevi snieguši ziņas Veselības inspekcijai. Tāpat fiksēta gandrīz trīs reizes lielāka skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēju interese par meistaru kvalifikāciju, dažādiem drošības un higiēnas aspektiem un procedūru būtību.

Par drošības pamatprasību un higiēnas normu ievērošanu ikviens skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmējs var viegli pārliecināties pats. Dodoties uz salonu, vispirms jānovērtē kopējā telpu tīrība un kārtība, kā arī jāpārliecinās, ka tiek ievērotas higiēnas normas: ir iespēja nomazgāt un dezinficēt rokas, pieejami vienreizlietojamie dvieļi, atkritumu tvertnes; procedūru telpā ir vienreizlietojams krēsla vai kušetes pārklājs. Savukārt meistaram paaugstināta inficēšanās riska skaistumkopšanas procedūras ir jāveic ar vienreizējās lietošanas gumijas cimdiem rokās. Tāpat būtiski, vai meistars ir sniedzis ziņas par sevi Veselības inspekcijā.

Tetovēšanas meistars Cēsīs MĀRTIŅŠ KOMAROVS skaidro: “Pirms salona apmeklējuma klientiem tiešām ir būtiski noskaidrot, vai meistars ir reģistrējies Veselības inspekcijas datu bāzē, vai viņam ir nepieciešamā sertifikācija, kādas ir atsauksmes. Zināms, ka labam meistaram reklāma nav vajadzīga, savukārt, ja darbs būs izdarīts slikti, arī negatīvas atsauksmes nekur neizpaliks. Sociālajos tīklos to var ātri uzzināt un noskaidrot.

Skaistumkopšanas nozarē tetovētājiem vienīgajiem netiek prasīts profesijas sertifikāts, nav arī atsevišķas skolas, kur šo arodu apgūt. Būtu labi, ja to tāpat kā galdnieka profesiju varētu mācīties noteiktā skolā. Dažreiz liekas, ka katrs otrais, kurš ir bez darba, sakrāj naudu pāris mēnešu kursiem, iziet tos un domā, ka uzreiz labi pelnīs. Tā ir pašdarbība. Arī pie manis nākuši klienti, kuri ir saņēmuši pakalpojumu pa lēto un nekvalitatīvi. Kursiem jādod zināšanas par cilvēka ķermeni, ādu, veselību, jābūt gala eksāmenam, lai var novērtēt cilvēka zināšanas. Ārvalstīs ir nopietnas skolas, pie mums lielākoties visi sāk ar paš­mācību, tad apgūst arodu nopietnāk.

Es gan esmu no tiem, kas uzskata, ka arī mājās var izveidot telpu profesionālai darbībai, bet tai ir jābūt atsevišķi un atbilstoši iekārtotai, ievērojot visas nepieciešamās higiēnas prasības, kā arī iegādājoties kvalitatīvus izejmateriālus. Mazajiem uzņēmējiem grūti iegādāties savas telpas, īres maksas arī mēdz būt lielas, tāpēc daudzi strādā mājās. Arī pats sāku ar darba kabinetu mājās, tomēr ar laiku sapratu, ka ērtāk ir strādāt salonā. Sākotnēji to darīju brīvajā laikā, bet pēdējos sešus septiņus gadus strādāju diendienā.

Drošības un higiēnas prasību ievērošanā būtiski, lai, cik vien iespējams, visi izejmateriāli ir vienreizlietojamie: trauciņi, kuros tiek ielikta krāsa, adatas, ar ko veidots tetovējums (lai arī ir vairākkārt izmantojamās adatas, kuras sterilizē, jautājums ir – vai tiešām var garantēt sterilitāti un drošību). Turklāt būtiski, lai no iesaiņojuma tās tiktu izņemtas klienta klātbūtnē. Diemžēl zinu gadījumus, kad, strādājot ar adatu atkārtoti, tiek inficēts gan klients, gan inficējas pats meistars. Arī mašīnītei, ar kuru strādā, ir jābūt sterilizētai, turklāt, ja tā ir ar vadu, tad arī tiek aptīta ar plēvi, ko pēc tam izmet un nākamajam klientam izmanto jaunu, jo vads arī skaras klāt ādai.

Tāpat arī roku mazgāšanas līdzekli labāk ietīt plēvē, lai to regulāri var nomainīt. Liela loma ir cimdiem, ar kuriem meistars strādā. Bieži aptiekās nopērkamie cimdi ir neizturīgi. Es iegādājos kvalitatīvākus, biezākus, jo tā ir arī drošība meistaram. Lai tetovējums būtu kvalitatīvs un labi sadzītu, ir jāizmanto kvalitatīvas adatas un krāsa. Ir cilvēki, kam no krāsas var rasties alerģiska reakcija. Tāpēc neaizraujos ar krāsainiem tetovējumiem, jo ir cilvēki, kas nepanes attiecīgus toņus, jo īpaši sarkano, kādreiz arī balto. Pēc izmantošanas instrumenti atbilstoši jāutilizē, tāpēc tiek noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas veic medicīnas atkritumu savākšanu. Gribētos zināt, vai viņi pirms utilizēšanas veic adatu pārbaudi, jo tas varētu palīdzēt saprast, kur notikusi inficēšanās, ja tāda ir bijusi.

Ir uzskats, ka, veidojot tetovējumu, āda asiņo. Bet, ja to dara pareizi, nav izteiktas asiņošanas – tā notiek, ja adata tiek durta pārāk dziļi vai strādāts pārāk ilgi. Piemēram, Rīgā samaksa ir par stundām un neliels tetovējums top nesamērīgi ilgi. Tāpēc ne vienmēr augsta cena norāda uz kvalitāti, tomēr pārāk zema cena rada jautājumu, kā tiek ietaupīts. Visbiežāk – uz kvalitātes un higiēnas rēķina.

Tomēr, lai būtu labs iznākums, par to atbildīgs ir arī klients, jo liela nozīme ir tetovējuma kopšanai līdz sadzīšanai. Tetovējums dzīst apmēram nedēļu, kādreiz līdz divām nedēļām, bet, nepareizi veikts, var dzīt mēnešiem ilgi. Cilvēku viedoklis par tetovēšanu ir mainījies, ir mazinājušies stereotipi, tetovējas ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki gados.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi