Otrdienas vakarā bija interesanti paskatīties LTV raidījumu “1:1”, kur Inga Spriņģe iztaujāja Aināru Šleseru. Galvenais iespaids, kas radās – viss labais Latvijā noticis vien tajā laikā, kad Šlesers bija valdībā un Rīgas domē. Pēc tam nācis tikai posts un pazušana. Vienu brīdi pat radās pārliecība, ja vēlētāji būtu viņu novērtējuši, ja viņš būtu palicis valdībā, varbūt pat kļuvis par premjeru, ne mūs krīze būtu skārusi, ne starptautiskais aizdevums būtu vajadzīgs, bet tik būtu rullējuši “gāzi grīdā” uz priekšu. Un valsts attīstās vien tāpēc, ka realizēta viņa ideja tirgot uzturēšanās atļaujas, ko nedara lietuvieši un igauņi. Cieti! Un arī Rīgā koalīcija dabūja balsu vairākumu vien tāpēc, ka viņš pareizi rīkojies, strādājot Rīgas domē. Bet, ja kaut kas nav sanācis, ja paša dibinātā partija palikusi parādā valstij, jo viņš to sekmīgi likvidējis, tur itin nemaz nav viņa vainas, tur sorosieši un citi sliktie. Izcila pozīcija, es jums labu, bet pret mani – tikai sliktu.
Kā jau politiķis, viņš veikli apgāja jautājumus par neizpildītiem solījumiem, vienmēr norādot, cik daudz laba viņš paveicis. Jautāts par Krimas notikumu likumību, viņš gan norādīja, ka uzskata to par nelikumīgu rīcību, taču uzreiz piebilstot, ka arī Maidans Kijevā nav bijis īsti likumīgs. Tā teikt, zināma aizmugure tomēr jānodrošina, jo topošais bizness, kurā meties kopā ar citu bijušo politiķi Andri Šķēli, tomēr saistīts arī ar Krieviju, un gluži jau attiecības bojāt nevar.
Var jautāt, kāpēc cilvēkam, kurš ļoti grib atpakaļ politikā, vajadzēja dot šādu platformu priekšvēlēšanu cīņai. Lai arī Saeimas vēlēšanas tikai rudenī, televīzija un radio jau pilni ar viņa reklāmām. Veiksmīgi privatizējis saukli “Vienoti Latvijai”, viņš kā šī gājiena galveno jājamzirdziņu ņēmis nācijas izlīgumu, kas būšot valsts galvenais glābiņš un pasargāšot no ārējās agresijas. Stāstot, ka pēc vēlēšanām nepieciešams veidot nācijas izlīguma koalīciju, lika noprast, ka valdībā jābūt “Saskaņas centram”. Iespaidīgs bija viņa teiktais: “Piemērs, ko esmu realizējis Rīgā, jārealizē nacionālajā līmenī.” Tātad tas, kas notiek galvaspilsētā, ir viņa veikums. Tad sanāk, ka Ušakovs tikai pilda viņa norādījumus, bet tāds Ameriks netika sarunā pat pieminēts. Viss tikai, pateicoties Šleseram, Šleseram, Šleseram. Starp citu, internetā atrodama zināmās dziesmas “Paldies, latiņam” versija – “Paldies, Šleseram”.
Var redzēt, ka Ainārs ļoti gatavojas savam kārtējam uznācienam. Viņš laikam cer, ka vēlētāju atmiņa ir īsa un ar apjomīgu reklāmu kā ar buldozeru atkal varēs sastumt sev vajadzīgās balsis. Jānis Gabrāns
Komentāri