Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās balsotāju aktivitāte Latvijā bijusi otra zemākā pēdējo pašvaldību vēlēšanu laikā. Pie vēlēšanu urnām devās 50,55 % no balsstiesīgajiem. 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,99 % pilsoņu. Turpretim pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2009.gada 6.jūnijā, savas balsis atdot devās 53,8 % balsstiesīgo. Todien Latvijas iedzīvotāji vēlēja arī Eiropas Parlamentu. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 52,85 % balsstiesīgo, bet 2001.gadā – 67,98 % vēlētāju.
Interese piedalīties vēlēšanās Latvijā sarūk. To gan nevar teikt par atsevišķiem novadiem. No 119 novadiem visaktīvākie vēlētāji bijuši Rucavas novadā, kur nobalsoja 61,04 % pilsoņu. Tikai 33,21 % vēlētāju aizgāja nobalsot par vienīgo sarakstu Rundāles novadā. Starp Latvijas novadiem Pārgaujas novads 11.vietā, Līgatnes – 19., Vecpiebalgas 20.
Pārgaujas novadā vēlēšanās piedalījās 56,18 % balsstiesīgo, bet iepriekšējās vēlēšanās 56,03 %. 2013. gadā sarakstos bija 3500 vēlētāji, šogad – 3206. Visaktīvākie vēlētāji šogad bija Raiskumā – 57,80 %, Straupē – 54,12.
Vecpiebalgas novadā nobalsojuši 53,62 %, bet iepriekšējās vēlēšanās – 49,57 % vēlētāju. Pirms četriem gadiem novadā dzīvoja 3690 balsstiesīgie, šopavasar –3359. Inešu pagastā bija visčaklākie vēlētāji – no 532 nobalsojuši 335 jeb 62,97 %. Savukārt Taurenē uz vēlēšanām aizgāja tikai 39,93 % balsstiesīgo jeb 115 no 288 pilsoņiem.
Līgatnes novadā šajās vēlēšanās savas balsis par novada domi atdeva 53,97 % balsstiesīgo. Pilsētā – 61,79, bet pagastā – 50,38 %. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā balsošanā piedalījās 51,65 % vēlētāju, toreiz pie vēlēšanu urnām varēja iet 3084, bet šajās vēlēšanās – 2844 vēlētāji.
Kāpēc tik dažāda iedzīvotāju interese par to, kas vadīs novadu, ko ievēlēs? Pirms vēlēšanām Pārgaujas, Līgatnes un Vecpiebalgas novados deputātu kandidāti, vēlētāju apvienības bija aktīvas. Izskanēja patiesi un nepatiesi pārmetumi par paveikto un nepaveikto. Vēlētāji nokļuva dažādas informācijas krustugunīs, un katrs uzticējās kāda vien sev uzticama cilvēka teiktajam, nevis mēģināja izzināt minēto faktu atbilstību patiesībai. Pie vēlēšanu urnām pamudināja iet neskaidrība par nākotni. Tie, kuri gaidīja pārmaiņas, centās balsot par savējiem, tie, kuri grib, lai turpinās iesāktais, savukārt par savējiem. Pēc vēlēšanām pārdomās dalās Vecpiebalgas novada Inešu pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Viktors Ragozins. “Iedzīvotājiem nav vienalga, kas vada novadu, kā strādā dome. To skaidri parāda šīs vēlēšanas,” uzsver vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un pastāsta: “Divi vēlēšanu sarakstu deputātu kandidāti solīja mainīt domes struktūru, vadību. Tika rīkotas tikšanās ar vēlētājiem. To nedarīja “Novada attīstībai”. Varbūt vajadzēja pastāstīt, kas tiks turpināts vai kas mainīsies. Tagadējā novada vadītāja ir inešniece, un pagasta ļaudis tā arī teica: “Nākam aizstāvēt Ellu!”
Komisijā bijām pārsteigti, ka visos sarakstos citi inešnieki bija ļoti daudz svītroti. Vai kaimiņi, viņus labi pazīstot, neuzticas? Grūti pateikt.
Tiesa, patlaban runu par vēlēšanām ir daudz vairāk nekā pirms tām. Runā veikalos, satiekoties uz ielas. Vecāka gadagājuma cilvēki nesaprot – ja jau “Novada attīstībai” uzvarēja, kāpēc viss jau nav skaidrs. Savukārt citi ir neapmierināti, ka apvienības jau pirms vēlēšanām skaidri nepateica, kurš ar kuru gatavs sastrādāties.
Kaut arī inešniekiem nav vienalga, kas notiek domē, ko tā grib paveikt, mani pārsteidz daudzu skepticisms. Un cilvēki pašvaldību vēlēšanas sasaista ar Saeimas vēlēšanām, sakot, ka bijis tik daudz solījumu, bet nekas nav mainījies. Vairākkārt esmu dzirdējis vecākos cilvēkus sakām: “Tas jau jaunajiem! Ko tad mums vajag? Labi, ka ceļu saremontēja, skolas ir kārtībā, bet kāds man no tā labums. Man sporta zāli vairs nevajag. ” Dzirdot šādus viedokļus, kļūst skumji. Vecie cilvēki domā, kā nopirkt zāles, nevis par to, kas vajadzīgs viņu bērniem, mazbērniem.”
Raiskuma pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Kalniņa arī pauž pārliecību, ka “vēlētājus piedalīties vēlēšanās mudinājusi priekšvēlēšanu diezgan neierastā kampaņa, kurā pašvaldības paveiktais nomelnots. Raiskumieši ir sava pagasta patrioti, viņiem nav vienalga, kas notiek pagastā, novadā, kas to vada”. Viņa pastāsta, ka šajās vēlēšanās bijis diezgan daudz saērcinātu vēlētāju. Daudzi jutušies aizvainoti, ka nav saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām, citi pārmetuši, ka saņēmuši tikai vienas apvienības reklāmas avīzi. “Komisija nesūtīja uzaicinājumus un neizplatīja priekšvēlēšanu avīzes,” atgādina vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un pastāsta: “Nevienās vēlēšanās mūsu iecirknī nav bijis tik daudz nederīgu aplokšņu kā šoreiz. No 25 nederīgajām aploksnēm viena bija tukša, pārējās ielikti abi biļeteni un abos izdarītas atzīmes. Iespaids, ka vēlētāji veidojuši savu sarakstu. Kāpēc tā darīts, nav skaidrojuma, jo uz aploksnes bija skaidri uzrakstīts, ka jāievieto tikai viena vēlēšanu zīme.”
Ilze Kalniņa atzīst, ka vairākkārt iecirknī veidojusies rinda, jo raiskumieši bijuši tiešām aktīvi. Uz šīm vēlēšanām atnāca par apmēram simts balsstiesīgo vairāk.
Līgatnes pilsētas vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Dace Krūmiņa – Eglīte uzsver: “Ļoti mierīga vēlēšanu diena. Līgatnieši aktīvi ar savu balsojumu gribēja paust, ka vēlas, lai turpinās izaugsme, un viņiem ir pieņemams tas, kā dome strādā.” Viņa atzīst, ka vismaz pilsētā līdzīgas nomelnošanas, kāda bija pirms iepriekšējām vēlēšanām, nebija.
Komentāri