Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Matilde, Ulrika

Kūlas dedzināšanas posts

Anna Kola
11:34
18.03.2022
10

Pavasaris straujiem soļiem beidzot atnācis arī pie mums – pēdējo nedēļu priecē skaidras, zilas debesis, pat mākoņu nav! Daba mostas, atgriežas gājputni, šorīt virs mūsu mājām kliegdama riņķoja dzērve. Klajākos laukos enerģiju uzņem zosu bari, kas gatavojas doties tālāk. Piejūras priežu mežā manījām arī pirmos dzeltenos tauriņus – krūkļu balteņus.

Neapšaubāmi, manot saulītē apžuvušās pļavas un grāvmalas, aktivizējas arī skaistās dabas postītāji, sabiedrības neizskaužamā, nez kāpēc neatmaidzināmā daļa – kūlas dedzinātāji. Šie piromāni ar savu darbību (un nav svarīgi, vai viņi to dara, jo “tā darīts gadsimtiem ilgi”, “uzlabojas augsne”, “vieglāk attīrīt aizaugušas vietas”) iznīcina ļoti daudz mazo un reizēm, ja uguns aiziet plašumā, arī lielo dzīvību, kam mūsu kulturālā cilvēka acīm nekoptās biosfēras kalpo par mājvietu. Viena priecīga ziņa vismaz statistikā gan ir: pērn kūlas ugunsgrēku skaits turpināja samazināties, aizvadītajā gadā dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, tas ir par 16% mazāk nekā gadu iepriekš.

Naudas sodi, šķiet, nadzīgos sērkociņvicinātājus sevišķi nebiedē. Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumam atkarībā no nodarījuma pakāpes – kūlas dedzināšanas vai ugunsdrošības prasību neievērošanas, kā rezultātā izcēlies ugunsgrēks, – fiziskajām personām draud naudas sods amplitūdā no 140 līdz pat 4300 eiro. Manuprāt, tās nebūt nav mazas summas, un varbūt tomēr nedaudz nopietnāk būtu jāpārdomā, vai sērkociņa iemešana tik vilinošajā, sausajā pērnās zāles klājienā, no kura liesmas vējš strauji vien aizpūtīs vairāku hektāru plašumā, ir tā kaifa vērta.

Redzot medijos pasaules lielos savvaļas ugunsgrēkus, daudziem smeldz sirds, noraugoties uz apdegušajiem koala lāčiem Austrālijā vai stirnām Kalifornijas liesmās, nereti pat meklējam iespēju, kā sniegt atbalstu šajās situācijās. Tajā pašā laikā pie mums ik pavasari uguns iznīcina tikko no ziemas miega modušos gausos ežus, sīkos grauzējus, pavasara sākumā vēl pavisam lēnos rāpuļus, kas uzņem siltumu no saules, putnus, kas reizumis jau veido ligzdošanas vietas, un arī visas tās pavisam sīkās radībiņas, kuras no straujajām liesmām nekādi nepagūst aizmukt, – kukaiņus. Varbūt patiesi naivi tā cerēt, bet nudien ticu, ka ar gadiem no mūsu sabiedrības šis dabu postošais netikums tiks izskausts pavisam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
19

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
39

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Ir labāk, bet vēl nav labi

16:41
07.03.2025
27

Tā varu secināt pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par pērn konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un līdz ar to arī dažādiem negadījumiem. Pārsteidzošā kārtā daudzās pozīcijās situācija, salīdzinot ar 2023. gadu, ir uzlabojusies, tomēr tik un tā, manuprāt, ir vērtējama ar lielu mīnus zīmi. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis ar šo informāciju iepazīstināja Ceļu […]

Apstiprinājuma kļūda

15:15
05.03.2025
38

Mūsdienās atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas kļūst arvien grūtāk. Arī plašsaziņas līdzekļi tiek iepazīstināti ar paņēmieniem, kā dažādi cilvēki vai organizācijas apzināti manipulē ar mūsu prātiem, turklāt viņiem talkā nāk gan mākslīgais intelekts, gan sociālo tīklu iespējas, gan jebkura cilvēka informācijas uztveres īpatnības. Jāteic, arvien biedējošāka ir tendence, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izveidot […]

Līdz tūkstotim jāizaug

15:11
04.03.2025
36

Nav, kas strādā, kur atrast darbiniekus – jau kļuvusi par ikdienas sarunu tēmu, gluži kā pārspriežot laikapstākļus. Iemesli dažādi, par tiem runā valsts ekonomiskās politikas veidotāji, spriež politiķi, trauksmi ceļ uzņēmēji. Runāt patīk visiem, uzskaitīt problēmas arī, tikai ceļa kartei ar skaidrām norādēm pietrūkst gan prāta, gan uzdrīkstēšanās darīt. Vieglāk un ērtāk pateikt, ka ne […]

Dāmu gambīts īstiem večiem

15:04
03.03.2025
39

Interesanta nedēļa. Divi cēsnieki – Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un biatlona treneris Ilmārs Bricis – katru dienu visu mediju ziņu pirmajās lappusēs. Politiķa gadījumā pārsteidza premjeres Evikas Siliņas steiga. Gandrīz uzreiz pēc vienu ministru atstādināšanas pirmdienas rītā radio paziņojot, ka “Jaunajai Vienotībai” (JV) jau ir kandidāts izglītības un zinātnes ministra amatam un tas […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
13
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
23
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
22
8
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi