Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Krievijas spēka demonstrācija un agresīvā retorika

Jānis Gabrāns
12:32
08.01.2022
5

Ziņu izlaidumos nozīmīgu vietu pēdējā laikā ieņem ne tikai    “Covid-19”, bet arī situācija uz Ukrainas – Krievijas robežas, un daudzu prātos iezogas doma, vai tiešām Eiropā atkal var uzliesmot karš?

Komentēt saspringto situāciju Eiropā lūdzām Saeimas Na­cionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Ku­činskim (ZZS). Viņš norāda, svarīgi saprast, ka notiekošais pie Ukrainas – Krievijas robežas jāvērtē ne tikai šo abu valstu, bet globālās politikas kontekstā. Krievija pievērsusi sev pasaules uzmanību, sakoncentrējot daļu    karaspēka pie Ukrainas robežas, kārtējo reizi radot draudus kaimiņvalstij.

“Vērojot situāciju gada pirmajās dienās, varam lēst, ka šajā robežzonā nav pietiekami liels militārais potenciāls, lai, piemēram, rīt Krievija varētu sākt karu pret Ukrainu,” saka M. Kučinskis. “Vienlaikus tas nenozīmē, ka piecu vai sešu dienu laikā situācija nevarētu kardināli mainīties. Jāņem arī vērā Krievijas izteiktie ultimāti ASV un NATO. Šobrīd ar pārliecību varu teikt, ka gan no ASV, gan NATO, gan arī Eiropas Savienības skatupunkta šie ultimāti pilni neizpildāmām prasībām. Faktiski Krievijas uzstādījumi paredz atjaunot PSRS laika spēku izvietojumu Eiropā, kas nozīmētu NATO spēku izvešanu no Latvijas, citām Baltijas valstīm, kas mums nevar būt pieņemami. Neviens tādām Krievijas iegribām, kas saistītas ar būtisku šīs lielvalsts ietekmes sfēru paplašināšanu, nepiekāpsies. Ar Krievijas uzvedību saistītie jautājumi līdz šim jau apspriesti dažādos formātos,    nav nevienas pazīmes, ka kāda no NATO vai Eiropas Savienības valstīm būtu gatava piekāpties minētajiem ultimātiem. Pat valstis, kas iepriekš, diskutējot par citiem jautājumiem, paudušas lojālu attieksmi pret Krieviju, piemēram, runājot par iespējamo sankciju atcelšanu, tagad neizrāda nekādu pretimnākšanu šai lielvarai.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Krievijas retorika patlaban ir tik agresīva, kāda tā nav bijusi ļoti sen. Krievija šobrīd atklāti pauž – mēs esam tik stipri kā nekad; ir pienācis laiks parādīt gan Amerikai, gan Eiropai, ka bez mums šajā pasaulē nekas nevar notikt un arī nenotiks… Tas rada asociācijas ar 1939.gadu, kad tika meklēts iegansts, lai sāktu pārdalīt Eiropu atbilstoši savām interesēm. Jāsaprot, ka retorika saistībā ar Ukrainu var kalpot tikai kā iegansts, kam galvenā doma ir – NATO ne soli tālāk uz Aus­trumiem, kā arī alianses ietekmes mazināšana Baltijas valstīs un Polijā. Krievija vienmēr gribējusi būt tiešā PSRS mantiniece, tagad tas pat vairs netiek slēpts.”

Tomēr ir jautājums, kāpēc Krievija tik atklāti nodarbojas ar spēka demonstrāciju un agresīvu retoriku? Vai tiešām galvenais iemesls ir iespējamā NATO paplašināšana austrumu virzienā, turpinot sarunas ar Ukrainu, Gruziju?

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere intervijā aģentūrai “LETA” norādījusi, ka Krievija nevar uztvert NATO paplašināšanu kā apdraudējumu: “Tomēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma saglabāšanai ir ļoti svarīgi, lai Krievijas iedzīvotājiem būtu bailes no “rietumu ienaidniekiem”, kuri sazvērējušies pret viņu valsti. Ar to dažkārt vieglāk izskaidrot dažādas ekonomiskās grūtības. Krievijā ir stagnējoša ekonomika, kuras atdzīvināšanai ir vajadzīgas daudz lielākas pūles nekā vienkārši kara bungu rībināšana. Šajā ziņā tas ir efektīvs iekšpolitikas rīks, un šī baiļu sajūta ļauj Putinam daudz represīvāk rīkoties Krievijas iekšpolitikā, jo jebkurš var tikt uzskatīts par ārzemju aģentu, apcietināts un vajāts. Tātad šī baiļu atmosfēra Kremlim ir ļoti izdevīga.”

Pat ja pieņemam, ka Krievijas agresīvā retorika galvenokārt vērsta uz iekšpolitiku, lai novērstu uzmanību no ekonomiskajām problēmām, no savu citādi domājošo pilsoņu nepamatotas represēšanas, tomēr bažas par drošību Eiropā nevar ignorēt.

M. Kučinskis saka: “Ja man šodien jāatbild uz jautājumu, vai Latvija ir gatava dažādiem scenārijiem, dažādām provokācijām no Krievijas puses – jā, ir! Regulāri tiek īstenotas militārās mācības ar Latvijas bruņoto spēku dalību. Sabiedroto bruņoto spēku kontingents periodiski mainās, un tādējādi šis kaujas mācību process jau kļuvis par ikdienu. Jā, spriedze ir arī bruņotajos spēkos, taču visi apzinīgi dara savu darbu un ir gatavi dažādiem scenārijiem.”

Pozitīvais aspekts nostājā pret austrumu kaimiņa agresīvo retoriku ir ES un NATO vienota attieksme Krievijas jautājumā. I. Vaidere saka: “NATO ārlietu ministru sanāksmē izskanēja ļoti skaidri signāli par vienotu pozīciju, vēlāk tapa zināms, ka papildus tiem, arī ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi izveidojuši kopīgu stratēģiju. Šī stratēģija ir skaidri definēta, lai nodarītu būtisku un smagu kaitējumu Krievijas ekonomikai, ja Krievija sāktu iebrukumu Uk­rainā. Neraugoties uz to, ka Kremlis izturas visai bravūrīgi, manuprāt,    aizkulisēs šie brīdinājumi tiek uztverti ļoti nopietni, jo parādījies rietumu vienotības signāls. Varam cerēt, ka situācija tiks deeskalēta, taču jāatzīst, ka grūti iedomāties, kas šobrīd darās Kremļa pārvaldnieku galvās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi