Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Krievijas spēka demonstrācija un agresīvā retorika

Jānis Gabrāns
12:32
08.01.2022
4

Ziņu izlaidumos nozīmīgu vietu pēdējā laikā ieņem ne tikai    “Covid-19”, bet arī situācija uz Ukrainas – Krievijas robežas, un daudzu prātos iezogas doma, vai tiešām Eiropā atkal var uzliesmot karš?

Komentēt saspringto situāciju Eiropā lūdzām Saeimas Na­cionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Ku­činskim (ZZS). Viņš norāda, svarīgi saprast, ka notiekošais pie Ukrainas – Krievijas robežas jāvērtē ne tikai šo abu valstu, bet globālās politikas kontekstā. Krievija pievērsusi sev pasaules uzmanību, sakoncentrējot daļu    karaspēka pie Ukrainas robežas, kārtējo reizi radot draudus kaimiņvalstij.

“Vērojot situāciju gada pirmajās dienās, varam lēst, ka šajā robežzonā nav pietiekami liels militārais potenciāls, lai, piemēram, rīt Krievija varētu sākt karu pret Ukrainu,” saka M. Kučinskis. “Vienlaikus tas nenozīmē, ka piecu vai sešu dienu laikā situācija nevarētu kardināli mainīties. Jāņem arī vērā Krievijas izteiktie ultimāti ASV un NATO. Šobrīd ar pārliecību varu teikt, ka gan no ASV, gan NATO, gan arī Eiropas Savienības skatupunkta šie ultimāti pilni neizpildāmām prasībām. Faktiski Krievijas uzstādījumi paredz atjaunot PSRS laika spēku izvietojumu Eiropā, kas nozīmētu NATO spēku izvešanu no Latvijas, citām Baltijas valstīm, kas mums nevar būt pieņemami. Neviens tādām Krievijas iegribām, kas saistītas ar būtisku šīs lielvalsts ietekmes sfēru paplašināšanu, nepiekāpsies. Ar Krievijas uzvedību saistītie jautājumi līdz šim jau apspriesti dažādos formātos,    nav nevienas pazīmes, ka kāda no NATO vai Eiropas Savienības valstīm būtu gatava piekāpties minētajiem ultimātiem. Pat valstis, kas iepriekš, diskutējot par citiem jautājumiem, paudušas lojālu attieksmi pret Krieviju, piemēram, runājot par iespējamo sankciju atcelšanu, tagad neizrāda nekādu pretimnākšanu šai lielvarai.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Krievijas retorika patlaban ir tik agresīva, kāda tā nav bijusi ļoti sen. Krievija šobrīd atklāti pauž – mēs esam tik stipri kā nekad; ir pienācis laiks parādīt gan Amerikai, gan Eiropai, ka bez mums šajā pasaulē nekas nevar notikt un arī nenotiks… Tas rada asociācijas ar 1939.gadu, kad tika meklēts iegansts, lai sāktu pārdalīt Eiropu atbilstoši savām interesēm. Jāsaprot, ka retorika saistībā ar Ukrainu var kalpot tikai kā iegansts, kam galvenā doma ir – NATO ne soli tālāk uz Aus­trumiem, kā arī alianses ietekmes mazināšana Baltijas valstīs un Polijā. Krievija vienmēr gribējusi būt tiešā PSRS mantiniece, tagad tas pat vairs netiek slēpts.”

Tomēr ir jautājums, kāpēc Krievija tik atklāti nodarbojas ar spēka demonstrāciju un agresīvu retoriku? Vai tiešām galvenais iemesls ir iespējamā NATO paplašināšana austrumu virzienā, turpinot sarunas ar Ukrainu, Gruziju?

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere intervijā aģentūrai “LETA” norādījusi, ka Krievija nevar uztvert NATO paplašināšanu kā apdraudējumu: “Tomēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma saglabāšanai ir ļoti svarīgi, lai Krievijas iedzīvotājiem būtu bailes no “rietumu ienaidniekiem”, kuri sazvērējušies pret viņu valsti. Ar to dažkārt vieglāk izskaidrot dažādas ekonomiskās grūtības. Krievijā ir stagnējoša ekonomika, kuras atdzīvināšanai ir vajadzīgas daudz lielākas pūles nekā vienkārši kara bungu rībināšana. Šajā ziņā tas ir efektīvs iekšpolitikas rīks, un šī baiļu sajūta ļauj Putinam daudz represīvāk rīkoties Krievijas iekšpolitikā, jo jebkurš var tikt uzskatīts par ārzemju aģentu, apcietināts un vajāts. Tātad šī baiļu atmosfēra Kremlim ir ļoti izdevīga.”

Pat ja pieņemam, ka Krievijas agresīvā retorika galvenokārt vērsta uz iekšpolitiku, lai novērstu uzmanību no ekonomiskajām problēmām, no savu citādi domājošo pilsoņu nepamatotas represēšanas, tomēr bažas par drošību Eiropā nevar ignorēt.

M. Kučinskis saka: “Ja man šodien jāatbild uz jautājumu, vai Latvija ir gatava dažādiem scenārijiem, dažādām provokācijām no Krievijas puses – jā, ir! Regulāri tiek īstenotas militārās mācības ar Latvijas bruņoto spēku dalību. Sabiedroto bruņoto spēku kontingents periodiski mainās, un tādējādi šis kaujas mācību process jau kļuvis par ikdienu. Jā, spriedze ir arī bruņotajos spēkos, taču visi apzinīgi dara savu darbu un ir gatavi dažādiem scenārijiem.”

Pozitīvais aspekts nostājā pret austrumu kaimiņa agresīvo retoriku ir ES un NATO vienota attieksme Krievijas jautājumā. I. Vaidere saka: “NATO ārlietu ministru sanāksmē izskanēja ļoti skaidri signāli par vienotu pozīciju, vēlāk tapa zināms, ka papildus tiem, arī ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi izveidojuši kopīgu stratēģiju. Šī stratēģija ir skaidri definēta, lai nodarītu būtisku un smagu kaitējumu Krievijas ekonomikai, ja Krievija sāktu iebrukumu Uk­rainā. Neraugoties uz to, ka Kremlis izturas visai bravūrīgi, manuprāt,    aizkulisēs šie brīdinājumi tiek uztverti ļoti nopietni, jo parādījies rietumu vienotības signāls. Varam cerēt, ka situācija tiks deeskalēta, taču jāatzīst, ka grūti iedomāties, kas šobrīd darās Kremļa pārvaldnieku galvās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi