Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Krievijas politiskā ainava

Sallija Benfelde
00:00
06.04.2024
39
Sallija Benfelde

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai.

Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju.

Jau 6. martā ASV publiski brīdināja par gaidāmo terora aktu Krievijā, tagad kļuvis zināms, ka par to brīdināja arī Irāna. Tātad divas valstis, kuras nekādi nevar nosaukt par Krievijai draudzīgām, tomēr brīdināja, kas tiek plānots un ka cilvēki var iet bojā. Krievijas vara jau pēc 22. marta atrunājās, ka brīdinājumi bijuši pārāk aptuveni, lai gan ir kļuvis zināms arī tas, ka brīdinājumi bija par “islāma valsti” un Maskavu. Ārvalstu eksperti tagad ironizē, ka brīdinājumi tiešām nav palīdzējuši, jo Krievijas varas iestādes nav saņēmušas teroristu sarakstu ar viņu pases datiem.

Protams, ugunsgrēks, kuru teroristi izraisīja “Crocus City Hall”, vēl nebija nodzēsts, kad Kremlis jau paziņoja, ka tajā iesaistīta Ukraina un ka teroristi bēg uz Ukrainu. Tiesa gan, nekādas Ukrainas līdzdalības pēdas nav atrastas vēl šodien, turklāt Baltkrievijas diktators Lukašenko izpļāpājās, ka teroristi esot devušies uz Baltkrieviju. Lai kā tur arī būtu vai nebūtu bijis, terora akts Kremlim ir labi noderējis un pat liek domāt, ka tas ir tajā piedalījies vai, iespējams, to organizējis, izmantojot “islāma valsti”. Savulaik Krievijas specdienesti ir veikuši ne vienu vien terora aktu, to izmantojot kā iemeslu karam Čečenijā.

Tagad Kremlis jau ir paziņojis par mobilizāciju. Tiesa gan, to dēvē par pavasara iesaukumu, tajā paredzēts iesaukt aptuveni 150 tūkstošus. Maskavā un Pēter­burgā notiek akcijas migrantu izķeršanā un deportācijā, turklāt deportēti tiek arī cilvēki, kuri jau ir saņēmuši Krievijas pases un kļuvuši par pilsoņiem. Pēdējā laikā migranti, kurus aiztur jebkurā vietā un laikā, arī tiek sūtīti uz fronti karot, bet partija “Vienotā Krievija” valsts Domē jau aicina atjaunot nāvessodu, lai atbrīvotos no “nodevējiem”. Un, protams, sabiedrībā tiek kurināts naids pret ukraiņiem un Rietumiem vispār, spīdzināšana, par spīti Krievijas Federācijā vēl esošajiem likumiem, tiek padarīta par ikdienas pieļaujamu darbību. Par terora aktu aizdomās turētie uzreiz tika spīdzināti, video ierakstus publicēja, lai katrs var redzēt, ko nozīmē būt aizdomās turētajam. Par to, ka vainu var atzīt tikai tiesa pēc izmeklēšanas, un to, ka izmeklēšana nenozīmē spīdzināt cilvēku tik ilgi, līdz viņš piekritīs jebkam, Krievijā atklāti ignorē.

Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrīzes komunikācijas jautājumos, savā blogā raksta: “Tu zini, kur notiks terora akts. Tu zini, kad tas notiks. Tu esi saņēmis konkrētu informāciju par iespējamo terora aktu. Bet tu vien­alga atkal publiski paziņo jau zināmos melus par “ukraiņu pēdām” tajā (Patruševs*). Ko tas nozīmē, kāpēc tā notiek? Atbilžu varianti: 1. Lai nebūtu jāatskaitās iebiedētajai auditorijai par savas specdienestu aģentūras un pretizlūkošanas dienestu nespēju, neprasmi strādāt; 2. Lai uzsvērtu savu intelektuālo un loģiskās domāšanas nespēju katram gadījumam, ja nu nākotnē gaidāma kaut kāda “juridiska atbildība”; 3. Lai turpinātu pārdot “iekšējā tirgū” neapšaubāmo psihopatoloģiju ar nosaukumu “antiukrainiskā histērija”, kam savukārt jāattaisno manifestētie asinskārie nodomi; 4. Lai primitīvi nomaskētu paša terorista būtību un kara teroristisko raksturu.

Jebkura no šīm atbildēm noved pie neizbēgamās atziņas: Putina un Patruševa tandēms ir galēji toksisks un ir pilnībā atrauts no realitātes. Un ir bezjēdzīgi sevi mierināt ar cerību, ka ar viņiem ir iespējams sarunāties un par kaut ko vienoties…”.

*Nikolajs Patruševs – Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) direktors.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
19

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi