Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Krāpšana kļūst arvien personīgāka

Iveta Rozentāle
15:38
28.02.2024
34

Lai cik publiskajā telpā raksta un stāsta par dažādiem krāpšanas veidiem un kā izvairīties no tiem, Valsts policijas dati liecina, ka simtiem cilvēku arvien gadās iekrist krāpnieku izliktajās lamatās. Un kā nu ne, ja krāpšana kļūst arvien personīgāka. Ja sākotnēji varēja tikai pasmieties par gramatiski nepareizi noformētajiem un acīmredzami ar interneta tulkotāju neveikli tulkotajiem tekstiem, kas nekādu uzticību neviesa, tagad izmantotās metodes kļūst arvien slīpētākas.

Krāpnieki nesnauž uz lauriem, izmēģina arvien jaunas metodes, lai panāktu savu. Izrādās, krāpšanā sāk izmantot arī kurjerus – reālus cilvēkus, nevis tikai tehnoloģijas –, lai iegūtu no cilvēkiem maksājumu karšu datus. Proti, bankas “Citadele” IT drošības departaments novērojis, ka krāpnieki zvanījuši, uzdodoties par dažādu drošības dienestu vai banku darbiniekiem un informējuši, ka radusies problēma ar maksājuma kartes datiem, tāpēc kurjers atbrauks ar jauno karti, bet cilvēkam kurjeram būs jāatdod vecā karte un līdzi jādod PIN kods.

Domājams, tie, kuriem ir gadījies aizmirst PIN kodu, zina, ka banka šajā gadījumā nevar palīdzēt, jo šo kodu nezina un nekad neprasa tieši drošības apsvērumu dēļ. Tāpat banka nekad nesazinās “WhatsApp” lietotnē, un skaidrs, ka apjukuma brīdī un vēlmē situāciju atrisināt kādam var gadīties arī uzķerties. Tomēr jāatceras, ja gadās pavisam neierasta situācija, katras bankas mājaslapā ir pieejamas konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt un noskaidrot informācijas patiesumu.

Krāpnieciskie telefonzvani un investīciju krāpšana aizvadītajā gadā bijuši iecienītākie krāpnieku darbības virzieni. Tomēr ļoti izplatīta ir arī krāpniecisku īsziņu sūtīšana. Pērn tādējādi izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, informējusi Valsts policija. Jāteic, arī īsziņas kļūst arvien personīgākas, tās it kā sūtītas no Latvijas Pasta, Omnivas vai cita sūtījumu piegādes operatora un sāk nākt tad, kad cilvēks tieši gaida kādu paciņu. Savukārt, tā kā drīz varēs sākt iesniegt iedzīvotāju ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu Valsts ieņēmumu dienestā, iedzīvotāji tālruņos sāk saņemt īsziņas, ka nodokļu pārmaksa par 2023. gadu ir aprēķināta un persona tiek aicināta    ielogoties uz īsziņā norādītās saites. Turklāt SMS nāk no adresāta ar nosaukumu “VID”.

Skarbi, ka krāpnieki izmanto arī vecāku jūtas. Tie, kuri darbojas lietotnē “WhatsApp”, var saņemt ziņas it kā no bērna, ka viņš sasitis telefonu vai mašīnu un raksta no cita telefona. Gints Mālkalnietis, CERT.LV IT drošības speciālists, skaidro, ka šo lietotni krāpnieki izmanto, jo tajā tālruņa numuram var uzlikt uzstādījumu, ka uz to nevar atzvanīt, ziņas adresāts saņem tikai teksta veidā. Viņš arī norāda, ka krāpnieki mēdz izmantot dienas un diennakts stundas, kad cilvēks ir noguris, mazāk uzmanīgs, piemēram, piektdienas vakarus. Viņš iesaka vienmēr drošībai mēģināt cilvēkam, kurš it kā iekļuvis nelaimē,  piezvanīt, iespējams, izrādīsies, ka ar telefonu un pašu cilvēku viss ir kārtībā.

Mēdz gan gadīties kuriozas situācijas, piemēram, kāds Latvijā pazīstams fotogrāfs savulaik dalījās interesantā notikumā. Iepircies veikalā, bet izrādījies, ka iecerētājam nepietiek naudas, zvanījis savai mammai, lai palīdz, bet mamma atbildējusi, lai blēži liekas mierā. Tomēr jāteic, ka ar mākslīgā intelekta attīstību un arvien lielākām iespējām pārveidot balsi, saprast, vai zvanītājs tiešām ir tas, par ko uzdodas, rada arvien lielākas grūtības. Par to domājot, jāsecina, ka dzīvojam jau fantastikas filmu līmenī, kurās nekad nevari zināt, vai priekšā esošais cilvēks ir tavs draugs vai maskējies ļaundaris. Un uzmanīties no krāpniekiem jo dienas, jo būs nepieciešams arvien vairāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
6

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
40
18
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Sludinājumi