Kvantu fiziķi raksturo Visumu kā milzīgu enerģijas audumu. Viņi apgalvo, ka objektīvajai pasaulei neesot ne krāsas, ne formas, tā nav neglīta, nedz skaista, bet vienkārši sastāv no enerģijas.
Katrs no mums ir vien pavediens šajā gobelēnā, un, lai paveiktu kaut ko nozīmīgu, jāļauj, lai mūsu enerģija iedarbojas ar citu cilvēku enerģiju. Uzņēmējs Martins Bjergegors ir teicis, lai mēģinām iztēloties ziņu straumi, it kā to vērotu no augšas. Iztēlojamies planētu Zemi ar septiņiem miljardiem cilvēku, vairāk nekā 200 valstīm un miljoniem traģēdiju un panākumu katru dienu. Pievienojam veselu birumu žurnālistu, kuri uzņēmušies pienākumu sameklēt visinteresantākos jaunumus, tos aprakstot, cik vien sensacionāli iespējams, un pavēstot pārējiem. Godīgi sakot, tas, ko plašsaziņas līdzekļi vēlas aplūkot, ir diezgan liela nejaušība. Iespēju lauks ir tik milzīgs, ka neviena atsevišķa persona to nespēj pārskatīt. Un īstenībā, regulāri sekojot ziņu straumei, mēs pavadām laiku, uzzinot to pašu ko citi. Tas mums nedod nekādu priekšrocību, nekādas īpašas atklāsmes, neko jaunu, lai dalītos ar citiem.
Atgriežoties pie minētā enerģijas auduma, man šajā Saeimas vēlēšanu gadā gribētos izkratīt visas kodes un notraust putekļus. Izpurināt to deķi labi kārtīgi, lai tas atgūst svaigumu un krāsu, taču vienam tas nekad nebūs pa spēkam. Pavisam drīz ziņu tērcītes pārvērtīsies straujās kalnu upēs, kas nesīs līdzi visādu drazu. Jebkurā gadījumā jāraugās, vai visam, ko mums paudīs avīzes, žurnāli, televīzija un plakāti, ir klāt arī kas jēgpilns, labs un noderīgs. Mums pavērsies iespējas gan muļķot, gan tikt piemuļķotiem. Tie, kas šo spēli labi iemācījušies, manipulēs ar lētticīgajiem.
Mēs redzam, kas pagātnē uz politiskās arēnas nogāja greizi. Beidzot sākam pamanīt savu muļķību, neiesaistīšanās sekas. Šis gads būs nopietnu lēmumu gads, turpmāk mēs vairs nevarēsim atgaiņāties no atbildības, sakot, ka nezinājām. Zināt jau zinājām, vismaz nojautām, bet bieži, pārāk bieži izlikāmies, ka neredzam, un spītīgi negribējām saprast.
Komentāri