Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Ko spriedīs NATO Rīgas samitā

Druva
00:00
29.11.2006
7

, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājs

Šajās dienās pasaules uzmanība pievērsta Rīgai, jo politikas analītiķiem, pētniekiem, militārās jomas speciālistiem ir svarīgi zināt, kādas jaunas vēsmas un virzības iezīmēs Rīgas samits. Pirms pusgada kā galvenais apspriežamais jautājums tika uzstādīta NATO militārā transformācija, lai efektīvi nodrošinātu mieru reģionos, kur alianse to uzskata par nepieciešamu. Pēdējo sešu mēnešu laikā situācija pasaulē mainījusies, un tagad par jautājumu nr. 1 uzskata NATO vadīto operāciju Afganistānā. Tur situācija saasinājusies, un NATO kopš vasaras pārņēmusi arī valsts dienvidus, kas tradicionāli uzskatīta par talibu bāzi. Tas bija nepieciešams, jo bez dienvidu pārņemšanas Afganistānas valsts atjaunošana nav iespējama. Valstu vadītājiem Rīgā jāpieņem nozīmīgi lēmumi, jo Afganistānas operācija NATO svarīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir vienīgā NATO tā dēvētā 5.panta operācija visā alianses pastāvēšanas vēsturē. 5.pants nosaka, ja kādai valstij tiek uzbrukts, visas valstis iet palīgā, un šī panta dēļ arī Latvija iestājās Ziemeļatlantijas blokā.

Operācija Afganistānā sākās pēc 11.septembra notikumiem, kad NATO padome pieņēma lēmumu, ka Amerikai ir uzbrukts, un tāpēc visām dalībvalstīm ir saistošs 5.pants.

Otrkārt, tā ir operācija, kurā parādās, cik efektīva NATO ir un būs 21.gadsimtā, pārejot no klasiskajām darbībām, kas bija aukstā kara laikā, uz krīžu novēršanu. Valstu vadītājiem Rīgā jāatrisina divi jautājumi: adekvāts karavīru skaits, lai varētu operāciju pabeigt; joprojām ir daudzas valstis, kas uzliek dažādus nacionālos ierobežojumus. Bijušas pat situācijas, kad, ja uzbrūk vienas valsts karavīriem, kaimiņu valsts karavīriem nav tiesību iet palīgā. Šādas situācijas jānovērš ne tikai Afganistānas, bet visas turpmākās NATO pastāvēšanas kontekstā.

NATO ir arī pienācis laiks Rīgas samitā virzīties uz priekšu praktisko militāro spēju iniciatīvu jomā, kas aliansei palīdzētu labāk tikt galā gan ar izaicinājumiem Afganistānā, gan arī ar krīžu menedžmenta vai humānajām operācijām nākotnē.

Otrs jautājums ir nākotne Kosovā, kurā arī NATO vada operāciju. Protams, ne jau NATO to izlems, bet jāapspriež, kad un kā noregulēt šo situāciju.

Aktuāla būs arī NATO transformācija. Valstu vadītājiem būs iespēja apstiprināt alianses politiskās vadlīnijas, kas noteiks tās aizsardzības spēju attīstību tuvākajos 10 – 15 gados.

Vēl viena tēma, kurā Latvija ir daudz darījusi, ir NATO paplašināšanās. Trīs valstis – Albānija, Maķedonija, Horvātija – vēlas saņemt uzaicinājumu pievienoties aliansei. Ir skaidri pateikts, ka šoreiz netiks pieņemti lēmumi par kādas valsts uzaicināšanu, bet Rīgas samits būs pēdējā pietura, kurā šīm valstīm dos konkrētus signālus, kas tām jāpadara, lai nākamajā samitā pēc diviem gadiem saņemtu uzaicinājumu pievienoties NATO. Ceram, ka noslēguma deklarācijā būs skaidri norādīts, ka paplašināšanās turpināsies.

Latvija daudz strādā, lai Rīgas deklarācijā tiktu apstiprināts, ka Gruzijas progress ceļā uz NATO bijis ievērojams, lai apsveiktu šo valsti ar panākumiem un atbalstītu centienus nākotnē pievienoties eiroatlantiskajai saimei. Gruzijai tas šobrīd ir būtiski, ņemot vērā saspīlēto situāciju šajā reģionā.

Jau šobrīd vairākas valstis, kas nav alianses locekles – Zviedrija, Somija, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna – piedalās tās vadītajās operācijās. Kā NATO tālāk veidot attiecības, kā sadarboties dažādu krīžu noregulēšanā?

Aktuāls ir arī jautājums par NATO sadarbību ar Eiropas Savienību. Alianse akūtas problēmas var risināt ar militāra spēka palīdzību, bet ES stiprā puse ir pēckonflikta, rekonstrukcijas fāze. Bet ne vienmēr šīs organizācijas sadarbojas tā, kā mēs to gribētu, tāpēc ceram, ka tiks atrasts sadarbības mehānisms. Tas būs nozīmīgi visai globālajai drošībai.

Cik radikāli un būtiski lēmumi tiks pieņemti Rīgā, to neviens nevar pateikt līdz pat samita beigām, jo darbs pie dokumentiem turpināsies līdz pat pēdējam brīdim. Tomēr ceru, ka Rīgas samits iezīmēsies kā ļoti būtisks NATO attīstības posms. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi