, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājs
Šajās dienās pasaules uzmanība pievērsta Rīgai, jo politikas analītiķiem, pētniekiem, militārās jomas speciālistiem ir svarīgi zināt, kādas jaunas vēsmas un virzības iezīmēs Rīgas samits. Pirms pusgada kā galvenais apspriežamais jautājums tika uzstādīta NATO militārā transformācija, lai efektīvi nodrošinātu mieru reģionos, kur alianse to uzskata par nepieciešamu. Pēdējo sešu mēnešu laikā situācija pasaulē mainījusies, un tagad par jautājumu nr. 1 uzskata NATO vadīto operāciju Afganistānā. Tur situācija saasinājusies, un NATO kopš vasaras pārņēmusi arī valsts dienvidus, kas tradicionāli uzskatīta par talibu bāzi. Tas bija nepieciešams, jo bez dienvidu pārņemšanas Afganistānas valsts atjaunošana nav iespējama. Valstu vadītājiem Rīgā jāpieņem nozīmīgi lēmumi, jo Afganistānas operācija NATO svarīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir vienīgā NATO tā dēvētā 5.panta operācija visā alianses pastāvēšanas vēsturē. 5.pants nosaka, ja kādai valstij tiek uzbrukts, visas valstis iet palīgā, un šī panta dēļ arī Latvija iestājās Ziemeļatlantijas blokā.
Operācija Afganistānā sākās pēc 11.septembra notikumiem, kad NATO padome pieņēma lēmumu, ka Amerikai ir uzbrukts, un tāpēc visām dalībvalstīm ir saistošs 5.pants.
Otrkārt, tā ir operācija, kurā parādās, cik efektīva NATO ir un būs 21.gadsimtā, pārejot no klasiskajām darbībām, kas bija aukstā kara laikā, uz krīžu novēršanu. Valstu vadītājiem Rīgā jāatrisina divi jautājumi: adekvāts karavīru skaits, lai varētu operāciju pabeigt; joprojām ir daudzas valstis, kas uzliek dažādus nacionālos ierobežojumus. Bijušas pat situācijas, kad, ja uzbrūk vienas valsts karavīriem, kaimiņu valsts karavīriem nav tiesību iet palīgā. Šādas situācijas jānovērš ne tikai Afganistānas, bet visas turpmākās NATO pastāvēšanas kontekstā.
NATO ir arī pienācis laiks Rīgas samitā virzīties uz priekšu praktisko militāro spēju iniciatīvu jomā, kas aliansei palīdzētu labāk tikt galā gan ar izaicinājumiem Afganistānā, gan arī ar krīžu menedžmenta vai humānajām operācijām nākotnē.
Otrs jautājums ir nākotne Kosovā, kurā arī NATO vada operāciju. Protams, ne jau NATO to izlems, bet jāapspriež, kad un kā noregulēt šo situāciju.
Aktuāla būs arī NATO transformācija. Valstu vadītājiem būs iespēja apstiprināt alianses politiskās vadlīnijas, kas noteiks tās aizsardzības spēju attīstību tuvākajos 10 – 15 gados.
Vēl viena tēma, kurā Latvija ir daudz darījusi, ir NATO paplašināšanās. Trīs valstis – Albānija, Maķedonija, Horvātija – vēlas saņemt uzaicinājumu pievienoties aliansei. Ir skaidri pateikts, ka šoreiz netiks pieņemti lēmumi par kādas valsts uzaicināšanu, bet Rīgas samits būs pēdējā pietura, kurā šīm valstīm dos konkrētus signālus, kas tām jāpadara, lai nākamajā samitā pēc diviem gadiem saņemtu uzaicinājumu pievienoties NATO. Ceram, ka noslēguma deklarācijā būs skaidri norādīts, ka paplašināšanās turpināsies.
Latvija daudz strādā, lai Rīgas deklarācijā tiktu apstiprināts, ka Gruzijas progress ceļā uz NATO bijis ievērojams, lai apsveiktu šo valsti ar panākumiem un atbalstītu centienus nākotnē pievienoties eiroatlantiskajai saimei. Gruzijai tas šobrīd ir būtiski, ņemot vērā saspīlēto situāciju šajā reģionā.
Jau šobrīd vairākas valstis, kas nav alianses locekles – Zviedrija, Somija, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna – piedalās tās vadītajās operācijās. Kā NATO tālāk veidot attiecības, kā sadarboties dažādu krīžu noregulēšanā?
Aktuāls ir arī jautājums par NATO sadarbību ar Eiropas Savienību. Alianse akūtas problēmas var risināt ar militāra spēka palīdzību, bet ES stiprā puse ir pēckonflikta, rekonstrukcijas fāze. Bet ne vienmēr šīs organizācijas sadarbojas tā, kā mēs to gribētu, tāpēc ceram, ka tiks atrasts sadarbības mehānisms. Tas būs nozīmīgi visai globālajai drošībai.
Cik radikāli un būtiski lēmumi tiks pieņemti Rīgā, to neviens nevar pateikt līdz pat samita beigām, jo darbs pie dokumentiem turpināsies līdz pat pēdējam brīdim. Tomēr ceru, ka Rīgas samits iezīmēsies kā ļoti būtisks NATO attīstības posms. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri