Laikā, kad galvā ir domu juceklis, der vienkārši apstāties. Apstāties un padomāt. Ir gana daudz notikumu, procesu, par ko šobrīd satraukties. Sākot no rudens vīrusiem līdz Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm un pasauli kopumā. Ziņu ir daudz, un tās mutuļojot ierauj savā dzelmē katru, kurš tam ļaujas.
Jā, arī es, tāpat kā tūkstošiem un miljoniem ļaužu, vēlētos saprast, uz kurieni ved ar Krieviju saistītie notikumi. Taču, objektīvi padomājot, saprotu, ka, lai cik daudz par to es domātu, atbildi neradīšu. Skaidru atbilžu jau nav arī ekspertiem – politologiem, politiķiem. Tādēļ ir divas iespējas – ļauties satraukumam un neatbildētajiem jautājumiem vai tomēr izdzīvot pašiem savu dzīvi, savu ikdienu. Negribu teikt, ka jānorobežojas no politikas, no ārpolitikā notiekošā. Tikai saku, ka ir bezjēdzīgi tērēt nervu šūnas, uztraucoties par to, par ko būtībā neko konkrēti nezinām.
Manu domu jucekli apstādināja skursteņslauķis, kurš ienāca pa mana kabineta durvīm. Gluži kā mazs meitēns sajutos priecīga. Līksma, jo atcerējos seno teicienu, ka jāpieķeras pie skursteņslauķa mēteļa pogas un kas jāvēlas. Tad reizē atcerējos arī kādu pasaku, kas ik pa laikam uzšķiras meitiņas pasaku grāmatā. Pasakā stāstīts par zelta zivtiņu, kura nabadzīgam vīram piedāvā izpildīt viņa vēlēšanās. Viņš tai lūdz ne to, ko pats vēlas, bet gan, ko grib viņa sieva. Nelaimīgā vīra sieva sākumā vēlējās lielu saimniecību, tad jau karaļvalsti, taču pati neko nevēlējās darīt – tikai valdīt, ne strādāt, ne kādam palīdzēt, ne mīlēt. Kad sieva vēlējās valdīt pār visu pasauli, zelta zivtiņa šo iespēju viņai liedza un atņēma visu, ko iepriekš bija devusi. Tā nu sieva un paklausīgais vīrs atkal palika nabagi.
Pasaka, kā arī skursteņslauķis raisīja manī domas, kā katrs no mums rīkotos, ko vēlētos, ja patiešām rastos šāda, burvestību piepildīta, iespēja? Cik skaistas būtu mūsu vēlēšanās? Vai tās būtu sirsnīgas, labas? Vai mēs prastu tās izmantot patiesi un skaisti, vai arī tās tiktu izniekotas, vēloties tūlītējas, bet ātri zūdošas vērtības? Māra Majore – Linē
Komentāri