Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ko diaspora spēj dot Latvijai

Sallija Benfelde
07:34
07.05.2019
15

11. aprīlī Ārlietu ministrijā notika Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra vairāku jaunāko diasporas pētījumu prezentācijas pasākums.

Ar pētījumu “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” iepazīstināja centra vadītāja Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela. Pasaulē un pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta iespējām, ko sniedz saiknes uzturēšana un sadarbība ar diasporu, kā arī diasporas ieguldījumam savā izcelsmes valstī. Pētījumā sniegts līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā, iezīmējot tā daudzveidīgās jomas, kā arī izgaismojot iespējas un izaicinājumus diasporas ieguldījuma novērtēšanā.

Neapšaubāmi, labi zinām un saprotam, ka Latvijas tēlu pasaulē nes izcili mākslinieki, sportisti, zinātnieki, un tāpat arī saprotam, ka tas ir ieguldījums, ko nevar izmērīt dolāros, eiro vai kilogramos. Tāpat arī zinām, ka diaspora atbalsta tuviniekus Latvijā, sūtot tiem naudu, ziedo labdarībai vai atbalsta projektus izglītībā, tādēļ diasporas ieguldījums ir gan materiāls, gan nemateriāls. Zinātnieki to dēvē par diasporas kapitālu un saka, ka to veido trīs resursu plūsmas: cilvēki, finanses un zināšanas.

Interesanti, ka pie materiālā ieguldījuma pieder ne tikai jau minētie naudas pārvedumi, filantropija un investīcijas, bet arī ieguldījumi uzņēmējdarbībā un tūrisms, apmeklējot radus un draugus.

Naudas pārvedumu apjoms tiešām ir milzīgs – 2017. gadā tie ir bijuši 818 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc tā, cik liela loma iekšzemes kopproduktā (IKP) ir diasporas naudas pārvedumiem. Izrādās, 34 procenti diasporas pārstāvju to dara regulāri, bet 38 procenti tuviniekus Latvijā atbalsta reizēm. Kopumā Latvijā vismaz 30 procentu mājsaimniecību saņem emigrējošo tuvinieku atbalstu.
Nozīmīgs izrādās arī diasporas tūrisms – pēdējos piecos gados vidēji 27 procenti no visiem ārvalstu ceļotājiem ir apmeklējuši draugus un radus Latvijā. Aptauju dati liecina, ka pusgada laikā Latviju apciemo vismaz 140 tūkstoši diasporas pārstāvju, tātad diasporas tūrisms gadā rēķināms vairākos desmitos miljonu eiro gadā. Par uzņēmējdarbību un investīcijām informācijas trūkst, pētījumi liecina, ka 24 procenti diasporas pārstāvju plāno vai pieļauj iespēju nākotnē vai nu Latvijā nodibināt uzņēmumu, vai palīdzēt izveidot sadarbību ar biznesu Latvijā. Jebkurā gadījumā diasporas pieredze ir liels potenciāls, kas šobrīd vēl pilnībā netiek izmantots.

Interesanta ir aina filantropijas jautājumā. No 1991. gada līdz 2005. gadam kā organizēti ziedojumi no trimdas latviešiem ir saņemti gandrīz 22,3 miljoni eiro, tātad gadā vidēji tikai no trimdas latviešiem tika saņemti 1,5 miljoni eiro. Ir arī mecenātu ziedojumi augstskolām – no dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā miljonam eiro. Ir arī mecenātu stipendijas gan studijām ārvalstīs, gan Latvijā.

Ap 100 tūkstošiem diasporas cilvēku jeb 29 procenti ārvalstīs dzīvojošo pēdējā gada laikā ir ziedojuši vai nu noteiktam mērķim, vai konkrētiem cilvēkiem Latvijā. Pētījums atklājis vēl kādu interesantu ainu jeb atšķirības labdarības kultūrā – t.s. “vecā diaspora” vairāk veic ziedojumus vai brīvprātīgo darbu, bet “jaunā diaspora” vairāk atbalsta palicējus ar naudas pārvedumiem.

Varētu domāt, ka “jaunā diaspora” palīdz tikai uzturēt latviešu miesu, bet “vecā diaspora” – garu, tomēr īsti korekti tāds salīdzinājums, manuprāt, tomēr nebūtu vietā, jo naudas pārvedumi ne tikai palīdz nodrošināt jumtu virs galvas un sviesta kārtiņu maizei, bet, piemēram, palīdz arī iegūt izglītību.

Interesanti, ka nozīmīgākā nemateriālo ieguldījumu joma ir sociālie pārvedumi – zināšanu, prasmju, vērtību, ideju, attieksmju pārnese un apmaiņa. Diasporas pārstāvji maina sabiedrību caur vērtībām. Atgriežoties Latvijā, cilvēki nes līdzi pieredzi par vērtībām un attieksmēm, kādas noderētu arī Latvijā, turklāt tā ir arī konkrēta profesionālā pieredze un prasmes. Protams, sadarbība notiek arī zinātnē un kultūrā, arī pilsoniskās sabiedrības veidošanā, jo daļa diasporas piedalās balsojumos par likumdošanas iniciatīvām vietnē “ManaBalss”.

Jāpiekrīt pētniekiem, kuri uzsver diasporas iesaistes un ieguldījuma nozīmīgumu Latvijas attīstībā un aicina veidot tādu sadarbību, kura sniedz abpusējus ieguvumus. Pētījumi liecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk, nekā viņi to dara šobrīd. Lai veiksmīgāk attīstītu sadarbības potenciālu, jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – attiecībā uz tiesisko regulējumu, resursu pieejamību, attieksmi un citiem jautājumiem. Ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi