Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

KNAB un politiskā griba

Druva
09:20
10.01.2014
2

KNAB iekšējā konflikta virzībā ārkārtīgi liela nozīme ir savstarpējiem publiskiem apvainojumiem. Strīdnieki cenšas uzvarēt nevis uz faktu, bet emociju pamata. Tas kārtējo reizi ilustrē strupceļu, kurā nonākusi situācija.

Kopš atbrīvošanas no priekšnieka vietnieces amata Juta Strīķe nav laiku tērējusi velti. Intervijās medijiem viņa nebeidz uzsvērt, ka viņa ir liels traucēklis korumpantiem un tieši tas ir iemesls

viņas atbrīvošanai. Savukārt KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šo spēku rokās esot tikai „sīks izpildītājs”. Dramatiskuma netrūkst arī viņas paziņojumā, ka „Streļčenoka atrašanās amatā apliecina politiskās gribas trūkumu valstī apkarot korupciju”. Turklāt tagad cietīšot KNAB starptautiskā sadarbība, jo J.Strīķei esot izveidoti vērtīgi kontakti ar kolēģiem citās valstīs, un gan jau, ka J.Streļčenoks „izrēķināšoties” arī ar citiem biroja darbiniekiem. Citiem vārdiem, J. Strīķe nepagurusi stāsta, cik neaizstājama viņa ir cīņā ar korupciju.

Tik tālu esam. Ir vienalga, kas valstī ir pie varas, un vienalga, kas ir KNAB vadītājs, koruptīvie spēki Latvijā viņus allaž dabū savā pusē un izmanto visus līdzekļus, lai tikai cīnītos pret īstajiem gaismas nesējiem, kurus pārstāv neviens cits kā J.Strīķe. Spējas un pieredze ir neapšaubāmi J.Strīķes resursi, kurus viņa ir izmantojusi tiešo darba pienākumu pildīšanā – taču viņa tos turpina izmantot, organizējot sev sabiedrisko attiecību kampaņas. Šajās kampaņās faktu vietā ir viedokļi un pārspīlējumi. Tieši šāda pieeja ir visefektīvākā, lai piesaistītu uzmanību un tiražētu savus vēstījumus nekritiskajos medijos.

Īsts meistardarbs bija J.Strīķes sarūpētie dažādu valsts amatpersonu atbalsta apliecinājumi viņai. Viņa ir savākusi 16 KNAB sadarbības partneru – tiesībsargājošo iestāžu, ministriju, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju – cildinošas atsauksmes par savu darbu. Interesanti, ka tās ir ne tikai augstas VID, Robežsardzes un Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas amatpersonas, bet pat valstij piederošo uzņēmumu „Latvenergo” un „Latvijas Gaisa satiksme” pārstāvji. „Latvenergo” ir zīmīgs ar to, ka 2010. gadā KNAB aizturēja vairākus „Latvenergo” darbiniekus, tai skaitā toreizējo kompānijas valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu – taču ar ko šī lieta beigsies, pašlaik nav zināms. Savukārt uz „Gaisa satiksmi” 2012. gadā strādāt pārgāja bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, turklāt arī šis uzņēmums savulaik ir izbaudījis KNAB interesi par savu darbu. Savukārt tagad šie uzņēmumi, izsakot atbalstu J.Strīķei, vēlējušies pateikt, cik laba esot bijusi to sadarbība ar KNAB.

Vēl lielākam farsa efektam J.Strīķe būtu varējusi piesaistīt publiskus sevis atbalstītājus no vēl citiem uzņēmumiem vai amatpersonām, par ko KNAB ir interesējies, taču vairāk par skaļiem izmeklēšanas pieteikumiem lieta nav aizgājusi. Tā būtu pati īstākā ilustrācija tam, kā Latvijā cīnās ar korupciju – vārdu ir vairāk nekā darbu. Sarīkot iespaidīgu kratīšanas un aresta operāciju, kas plaši tiek parādīta medijos, ir krietni vienkāršāk, nekā panākt notiesājošus spriedumus.

KNAB partneru un J.Strīķes labvēļu sūtītās pozitīvās atsauksmes, kuras pēcāk nekavējoties tiek publiskotas, ir kārtējais šova elements KNAB konfliktā. Atkal faktu vietā ir grūti izvērtējami cildinājumi, un atkal uzvara ir paredzēta tam, kurš spēs savā pusē dabūt publikas simpātijas. Taču KNAB konflikta risināšanā tas, cik ļoti publikai J. Strīķes darbs patīk vai nepatīk, nedrīkst būt noteicošais aspekts. KNAB uzdevums ir cīnīties ar noziegumiem, nevis rīkot oponentu sabiedrisko attiecību konkursus. Ja konfliktu izšķirt palīdzētu tas, cik kura puse ir prasmīgāka publiskā skandalēšanā, J.Strīķe ir neapšaubāma līdere. J.Streļčenoks ne tikai nav mācējis sarūpēt savu atbalstītāju vēstuļu straumes, bet arī nav vainojis savus oponentus sadarbībā ar tumsas spēkiem un nav izdomājis vēl kādus spilgtus esošās situācijas apzīmējumus. Taču spriežot pēc tā, kādi ieroči šajā konfliktā izrādās visefektīvākie, viņam vajadzētu apsvērt iespējas izvēlēties līdzīgu taktiku, pretējā gadījumā arī turpmākās gaitas KNAB vadībā viņam būs tikpat piepildītas ar neproduktīviem cīniņiem.

J.Strīķei savā ziņā ir taisnība – esošā situācija ir politiskas gribas trūkuma iznākums. Taču politiskās gribas visvairāk trūkst ne tik daudz cīņā ar korupciju, bet gan tajā, lai KNAB konfliktu risinātu. KNAB atrodas premjerministra pārraudzībā, taču premjerministrs Valdis Dombrovskis līdz šim šajās nesaskaņās lielākoties ir noraudzījies rezervēti. Iespējams, viņa rīcību var skaidrot ar to, ka ir riskanti politiķim atklātā veidā iesaistīties tiesībsargājošas iestādes darba regulēšanā – tas dotu iemeslu kādai no pusēm klaigāt, ka tā ir politiski motivēta iejaukšanās. Taču iedomu laiks, ka šīs nebūšanas atrisināsies pašas no sevis, jau sen ir pagājis. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
7

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
12

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
15

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi