Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Klusēt nedrīkst runāt

Iveta Rozentāle
11:46
15.03.2024
69
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt arī uz tiem, kuri nekādi ar to nav saistīti.
      Varas pozīcijās esošie mēdz negodprātīgi izmantot savu stāvokli, tas nav nekāds noslēpums. Runa nav tikai par pasniedzējiem, arī ārstu aprindās Latvijā ļoti skaļi ir izskanējis šokējošs gadījums, tāpat pasaulē zināmi skandāli politiķu aprindās, un šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Un, kamēr vieni brīnās, kāpēc akadēmijas gadījumā tik ilgi par to klusēts, tikmēr komentāri pie ierakstiem par šo tēmu skaidri parāda iemeslus. Ja pie žurnālistes, sižeta autores, ieraksta, kura arī pati mācījusies šajā akadēmijā un jau pirms septiņiem gadiem ziņoja augstskolas Ētikas komisijai par seksuālu uzmākšanos, tiešām ir atbalstoši un uzmundrinoši komentāri, tad citviet ar nožēlu lasu rakstīto, ka tāda jau ir tā mūsdienu paaudze, tik vārīga, nedrīkst neko teikt, neko darīt. Ir komentētāji, kas spriež, ka apsūdzība ir atriebība pasniedzējiem, kas bijuši kritiski pret studentu veikumu, ir arī atziņas, ka pašas jaunietes vainīgas, gan jau izprovocēja. Nē, ne studentes skaistums, ne īsi svārciņi nav pāri darītāja attaisnojošs arguments. Seksuālai aizskaršanai vispār nav neviena attaisnojoša argumenta.
      Man nekādi nav saprotams, ka tādu rīcību var attaisnot. Turklāt TV raidījumā izskanēja, ka seksuāla uzmākšanās bijusi sistemātiska rīcība, ne atsevišķs gadījums. No studentēm, kuras uzdrīkstējušās raidījumam atklāt pārdzīvoto, viena teica, ka pašai šķitis, varbūt viņa pārspīlē, varbūt pārprot, citai bijis bail, ka nenoticēs, turklāt viņas vārds pret pasniedzēja vārdu, kurš lieliski apzinās situāciju un noteikti māk no tās iziet. Vismaz viena studente atzina, ka vērsusies arī pie augstskolas vadības, viņas konkrētā situācija atrisināta, bet noprotams, ka pasniedzējs arvien strādā mācību iestādē.
      Diemžēl pāridarītājiem cietušā klusēšana dod zaļo gaismu nepieņemamo rīcību turpināt. Taču vēl lielāku bezpalīdzības sajūtu rada brīdis, kad cietusī atradusi drosmi ziņot, bet tam neseko atbilstoša rīcība. Dzīve rāda, ka cilvēkiem, kas pārkāpj normas, neko nedod nosodoša pirksta pakratīšana vai pārrunas. Kāda sieviete internetā komentējusi – sliktās lietas notiek, jo labie cilvēki zina, bet klusē un nerīkojas. Te arī jautājums, cik daudzi, redzot nepieņemamu rīcību, nevis secina, ka slikti gan, taču tā jau viņu pašu darīšana, bet aktīvi rīkojas.
    “Kultūršokā” skaidro, ka Latvijā arvien izteikti ir problēmu paslaucīt zem tepiķīša, sak, ja izliekamies neredzam, problēmas nav. Arī man šķiet, ka mēs arvien nevēršamies pret vardarbību, to pieņemam. Izliekamies neredzam, noklusējam un, kad notiek traģēdija, šausmināmies. Savukārt tie, kuri cīnās pret, nereti vēl saņem nievas un pārmetumus. Tādēļ visu cieņu katram, kurš palīdz gan cietušajam, gan iedrošina neklusēt, atbalsta, gan iesaistās, lai jebkāda veida vardarbība neturpinātos.

Komentāri

  • Ezis UK saka:

    Padomju sistēma palikusi visās Lavijas varas struktūrās,iedzīvotajs valstij nevis valsts iedzīvotājam.Taa arii ir pamata probleema.Valsts ” saveejos” pret iedziivotaajiem” lajiem” pasargāa.Un ja veersoties ar pretenzijaam Tevi apciemo visi iespeejamie ” varas resursi” ,lai atrastu Tavus ” skeletus skapi” cilveeki klusee.Nav veel kaa krievijaa kur var gadus dabuut,bet sisteena viena.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


    The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

    Saistītie raksti

    Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

    12:05
    25.07.2024
    21

    Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

    Rūpēs par emocionālo veselību

    11:03
    24.07.2024
    18

    Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

    Karš un miers

    07:08
    24.07.2024
    27

    Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

    Nevedīsim svešo mājās

    11:03
    23.07.2024
    26

    Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

    Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

    10:53
    23.07.2024
    27

    Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

    Siena laiku aizstājis svētku laiks

    10:52
    23.07.2024
    23

    Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

    Tautas balss

    Varbūt jāalgo ārzemnieki

    11:11
    25.07.2024
    65
    Seniors raksta:

    “Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

    Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

    11:10
    25.07.2024
    29
    Riteņbraucēja raksta:

    “No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

    Tīrumam apkārt ziedošs žogs

    11:09
    24.07.2024
    21
    Anda raksta:

    “Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

    Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

    12:07
    23.07.2024
    33
    1
    J. raksta:

    “Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

    Lielā politika rada bažas

    11:05
    23.07.2024
    16
    Lasītāja K. raksta:

    “Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

    Sludinājumi