Nekas nav tik mainīgs, kā tas, ko domājam, ka nekad nebeigsies. Apkārtējā pasaule neatkarīgi no mūsu gribas un vēlēšanās izdara pa savam. Nekas neatliek, kā rīkoties pēc tās noteikumiem.
Nupat izskanējusi ziņa, ka apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā – Engures, Mērsraga, Rojas un Dundagas novadā. Šogad šajos ūdeņos drīkst nozvejot 971 tonnu reņģu, bet jau 21.jūnijā krastā izvestas 999 tonnas. Savukārt jūnijā Limbažu un Salacgrīvas novados reņģu nozveja sasniedza 494 tonnas, kamēr limits šogad ir 487 tonnas. Tātad zvejas iespējas ir pilnībā izmantotas, un šo zivju zveja ar stāvvadiem ir jāpārtrauc. Vēl ir cerība – ja citur piekrastes zvejnieki neizpildīs limitus, kvotas tiks pārdalītas. Tiesa, šīgada kvota salīdzinājumā ar 2017. gadu Latvijai bija par septiņiem procentiem mazāka.
Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem apstākļiem, bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem. Zemkopības ministrijā skaidro, ka reņģu zveja, kad atļautais daudzums nozvejots, jābeidz, lai nenotiktu šīs sugas pārzvejošana, kas varētu novest pie reņģu nozvejas limitu samazināšanas turpmākajos gados. Šādā gadījumā negatīvi tiktu ietekmēti pilnīgi visi zvejnieki, kuri zvejo šajos ūdeņos. Zvejnieki tiek mierināti, ka Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota varētu pieaugt par septiņiem procentiem. Tātad piekrastes zvejniekiem atkal varētu pieaugt zvejas iespējas.
Tāda dzīve. Zvejnieki grib strādāt, māk savu darbu, bet nedrīkst. Tiesa, izzvejot jūru tukšu nav prāta darbs. Ko darīt?
Var, protams, kā Grieķijā. Tur simtiem zvejnieku pēdējo gadu laikā nodevuši iznīcināšanai savas bieži vien no iepriekšējām paaudzēm mantotās zvejas laivas un pret Eiropas Savienības un Grieķijas valdības kompensāciju atteikušies no zvejas licencēm. Iemesls ir skaudri vienkāršs – zivju Vidusjūrā palicis tik maz, ka to saglabāšanai lemts ievērojami samazināt zvejas apjomus. Kompensācijas grieķi var saņemt no 6 līdz 260 tūkstošiem eiro atkarībā no laivas lieluma. Tas ir vilinoši, ja vēl zinām, cik grūti laiki ir šīs valsts ekonomikai. Uz mazāku kompensāciju var pretendēt tie, kuri savu laivu pārveido, lai ar to vadātu tūristus vai ierīkotu oriģinālas naktsmītnes.
Gadu desmitus paaudzēs piekrastes zvejnieki savu dzīvi saistīja ar jūru. Tā nodrošināja ģimenes. Ko zvejniekam nozīmē netikt jūrā, zemiešiem nesaprast. Bet daudziem atmiņā situācija ar cukurbiešu audzētājiem Latvijā. Par atteikšanos tās audzēt zemnieki saņēma kompensācijas. Zemgales laukos viļņojas labība, kas nomainīja cukurbietes. Tā viss mainās. Tikai ne katrs spēj piemēroties, atteikties no pierastā, zināmā.
Komentāri