Spalvas put. Ir īsts priekšvēlēšanu laiks. Tiek likts lietā viss, kas latviešu temperamentam atļauts, lai par konkurentiem ne naga tiesas nepaliktu nezināms un varbūt kļūtu zināms pat tas, kas nekad nav noticis. Dažam pie sirds vecum vecās metodes. Labi taču darbojas ziņu nodošana “no mutes mutē”. Ja kaimiņam ausī par pretinieku iečuksti stāstu, kas nācis “no pavisam drošiem avotiem”, liela varbūtība, ka tas labi aizceļos tālāk. Citiem spalvu putinātājiem vairāk patīk mūsdienīga pieeja. Iespējas ir tik plašas – Facebook, Twitter, beigu beigās var saņemties un pat savu mājaslapu izveidot.
Virtuves sarunas izsprakšķ uz āru un tiek pārstāstītas publiskā līmenī – kurš ar kuru, kurš, kad un ko… Tiek gaismā vilkti veci aizvainojumi un nesaskaņas. Tas nekas, ka ilgāku laiku tie aizmirsti gulējuši kādā atmiņas stūrītī. Atliek tikai nopurināt naftalīna dvaku un likt lietā. Noder. Ja nevar atrast citu vainu – tad ir vienkārši pateikt, ka vecie vēži taču par ilgu aizsēdējušies varas krēslos. Vienkārši jāmaina tāpēc, ka jāmaina, tad viss būs, ja ne labāk, vismaz citādāk. Tas nekas, ka paši jaunpienācēji, šķiet, pat likumu par pašvaldībām nav izlasījuši. Gan jau, kad tiks pie darba, iemācīsies.
Tiem, kas 3.jūnijā izšķirs, kuri ieņems vietas novadu domes deputātu krēslos, nav nemaz tik vienkārši izsijāt, vai stāstā par konkurentiem taisnība izlīdusi kā īlens no maisa vai putekļi putināti acīs. Taču nav jau arī tā, ka vēlētājam tukšgalvi par prātnieku iemānīsi. Vēlētājs par savu novadu zina pietiekami daudz un ir pietiekami gudrs, lai spētu izšķirt, kurš savus personīgos aizvainojumus aiz šķietami sabiedriski nozīmīgu lietu vairoga paslēpis un dodas konkurentam uzbrukumā, kurš tiešām atradis nepadarīto un piedāvā savu risinājumu kopējam labumam.
Jā, jo tuvāk nāk vēlēšanu diena, jo vairāk spalvas iet pa gaisu. Dažs, kurš tās gribējis otram plucināt, pats paliek pliks un neapskaužams.
Komentāri