Jau labu laiku pēc eksprezidenta Valda Zatlera zināmā jautājuma – kas es esmu? – uzdošanas, šis jautājums atkal un atkal atgūst savu aktualitāti dažādās vidēs un auditorijās. Lai arī sākumā V.Zatlera izpildījumā tas raisīja smaidu, vēlāk sapratām, ka jautājums ir patiešām būtisks, jo gadās, ka, nopietnāk padomājot, paši nevaram atbildēt, kas patiesībā esam.
Tuvojoties gaidītajiem Ziemassvētkiem, domājot par dāvanām, rotājumiem, apsveikumiem, eglītes izvēli, mielasta rūpēšanu, svētku tērpu utt., pats no sevis atnāca jautājums – kāpēc? Kas ir Ziemassvētki man un visiem, kas tos gaida un svin?
Ziemas atnākšana, gaismas atgriešanās, radu, draugu saiets, apmainīšanās ar dāvanām, jaukas brīvdienas?
Jau vairāk nekā 20 gadus Ziemassvētkus Latvijā atkal pazīstam un svinam. Jā, jaunākajai paaudzei ir zināms izbrīns par stāstu, ka liela daļa manas paaudzes cilvēku bērnībā un jaunībā Ziemassvētkus nezināja. Kristīgie Ziemassvētki, baznīcā iešana, tāpat tautas tradīcijas bija jāaizmirst, jo bija uzskatāmas par nodevību pret valdošās komunistiskās partijas politiku, tātad nosodāmas, pat sodāmas. Atceros, ka toreiz svinējām tikai vienus svētkus – Jaunā gada atnākšanu. Nē, mans, toreiz bērna, prieks noteikti nebija mazāks, jo svētku eglīte, dāvanas un svinības tāpat bija. Un, jāatzīst, arī skaidrība lielāka: tika taču atzīmēts pilnīgi nepārprotams notikums – jauna gada iestāšanās.
Un, ja tā pavisam godīgi jāatbild, kas man ir Ziemassvētki šodien, tas nebūt nav viegli. Tik ļoti sajaukušās tautas un kristīgās tradīcijas, izpratne par svētku būtību, ka atšķetināt to savīto jautājumu ķēdi gandrīz neiespējami. Turklāt līdz ar mūsdienu cilvēku iespējām apgūt visu pasauli klāt vēl nāk dažādu tautu tradīciju ienākšana mūsu paradumos. Tātad svētki tāpēc, ka svētki, tāpēc, ka brīvdienas, tāpēc, ka citi svin? Ja neesmu līdz sirds dziļumiem ticīgs cilvēks, ja neesmu zemnieks naturālajā saimniecībā, kura dzīves labklājība atkarīga vienīgi no dabas labvēlības, tad ko es svinu, kādēļ visa tā kņada un rosība?
Es tiešām nevaru uz to atbildēt. Ja nu vienīgi par to gaismu, ko gaidu, ja nu vienīgi par skaistajām dziesmām, svecēm un rotājumiem, ja nu vienīgi par savu bērnu un radu saimi, ar kuriem iecerēts tikties.
Komentāri