Bērnībā savulaik tika lasīta Zentas Ērgles grāmata “Tā tik bija vasara” un, lai arī sižetu vairs neatceros, šajās dienās nosaukums ik pa laikam ataust prātā. Šī vasara uz kādu laiku paliks mūsu atmiņā, jo kaut kā negribas ticēt, ka tuvākajos gados kas līdzīgs atkārtosies. Bet varbūt jātic teiktajam par globālo sasilšanu un dienvidi arvien vairāk pārcelsies pie mums. Domāju, ka daudzi atzīs, – tik daudz peldēts kā šovasar, nav sen. Veikalos par deficītu kļuvuši ventilatori, no sirds priecājas tie, kuru automašīnās ir kondicionieri. Dzīvokļos temperatūra sasniegusi un pat pārsniegusi āra gaisa temperatūru, ka naktīs ir karsti pat bez segas un vispār bez jebkā, un glābties var, pāris reizes dodoties uz aukstu dušu. Vienīgā vieta, kur glābties, ir lielveikalu atdzesētais gaiss. Uzkarsuši pat mūri ēkām, kas agrāk vasarā saglabāja tīkamu vēsumiņu. Arī ezeri veldzi nesniedz, ja nu vienīgi jūra, kas, atkarībā no vēja virziena, pat svelmainās dienās mēdz būt pārsteidzoši vēsa. Ja agrāk, gaidot vasaras atvaļinājumu, cilvēki vēlējās, kaut būtu silts, saulains, šogad cer, ka karstums tomēr nedaudz pierims.
Taču nav jēgas pukoties – kāpēc mums uzlikts tāds lāsts, jo tāpat to ietekmēt nekādi nevaram. Un te pat nav ko vainot valdību, politiķus, lai gan esam raduši tieši viņus pie visa vainot. Nav jēgas stāties klubiņā vissirslikti.lv, bet labāk ļauties vasaras priekiem, darot to, ko ziemā negribēsies. Turam ledusskapī minerālūdeni, ēdam auksto zupu, kuļam saldējuma kokteiļus, dzeram aukstu kvasu vai alu no norasojošas glāzes, un štrunts, ka alkohola lietošana kaitīga veselībai. To darot, atcerēsimies, ka šāds laiks, lai arī mums šķiet, ka vairs nekad nebeigsies, tomēr ātri pāries, un nav vairs aiz kalniem rudens lietavas, ziemas sals. Tad, tinoties siltā segā un dzerot karstu ingvera tēju ar citronu, varēsim gremdēties atmiņās par vasaru, skatoties fotogrāfijas, kurās uzņemti iespaidīgi termometru rādījumi, ainas pludmalē un daudz kas cits, kas atgādinās šo vasaru. Lai arī karstu un svelmainu, bet vasaru!
Komentāri