Pēcvēlēšanu svētdiena šoreiz lietaina. Iespējams, tas nedēļas nogali daļai iedzīvotāju padarīja mazāk aktīvu, nekā cerēts. Tā vietā, lai rosītos mazdārziņos vai ar bērniem dotos garākos pārgājienos, lietus un vējš piespieda palikt pie televizora. Man gaidītākais bija raidījums par astoņdesmitgadnieku dzejnieku Jāni Peteru. Taču tajā televīzija pamanījās iejaukt arī politiskās aktualitātes, lai gan bija sacīts, ka ātrāk kā pusnaktī uz pirmdienu Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti netiks ziņoti. Tomēr izpļāpājās.
Dzejnieks, intervēts apaļās dzimšanas dienas gaidās, stāsta par dziesmas “Manai dzimtenei” trīskāršo likteni. Kopā ar komponistu Raimondu Paulu tā uzrakstīta un tautas pieņemta līdz sirds dziļumiem. Savulaik kolhoznieki ciemu kultūras namos dziesmas laikā cēlušies kājās. Dziesmas nervs “Mūžam Gaismas pils kalnā gavilēs” neļāvis klausītājiem koncertos palikt sēžam.
Varbūt tāpēc dziesma padomju gados ceļā uz Dziesmu svētku estrādi sākumā tika aizturēta. Neatļauta kopkora dziedāšanai, tad atļauta. Tad – jau neatkarīgā Latvijā -izsvītrota no Dziesmu svētku repertuāra. Par iemeslu dzejnieks zina teikt – dziesmas radītāji kritizēti, ka dzejnieka rakstītais teksts par asiņainu, lai dziesmu dziedātu brīvā Latvijā. Koru dziedātāji un skatītāji tovasar estrādē “pārbalsoja” šo lēmumu, un dziesma izskanēja ārpus obligātā repertuāra.
Kamēr dzejnieks savā 80 gadnieka viedā un reizē mazliet ironiskā intonācijā par to stāsta, mēs, skatītāji, ekrānā redzam ne tikai viņu. Svētdienas pārraidē ekrāna augšpusē slīd jaunāko ziņu lente, kura uzasina skatītāju uzmanību saistībā ar jaunākajām politiskām peripetijām, kuras televīzija gatavo vakaram. Pieteikumos “asiņu” netrūkst. Uzzinu, ka vakars skatītājiem paies ar šādiem atslēgas vārdiem: tiesībās ierobežotais Saeimas deputāts Jurašs; saniknotais tieslietu ministrs Bordāns; apvainotais ģenerālprokurors Kalnmeijers un nogalinātais maksātnespējas administrators Bunkus…
Tad intervētājs dzejniekam jautā: “Kas ir karbunkulis?” Tas liek skatītājiem atcerēties dzīvesprieka pilno dziesmu “Zilais karbunkulis” no izrādes “Šerloks Holms”. Dzejnieks atbild: “Dārgakmens.” Televīzija rāda fragmentu no hrestomātiskās izrādes Dailes teātrī nu jau tālajos sociālisma gados, tajos, kad latviskuma sajūsmas tauta gāja piedzīvot teātru zālēs.
“Gaļa paliek gaļa, un ievilka sievas līķi pieliekamajā kambarī,” izrādes “Šerloks Holms” fragmentu citē televīzijā. Tajā pašā brīdī ekrānā atkal zibina jaunākā ziņu lente, ka vīri, tajā skaitā Rīgas rātes politiskie līķi, varas gaiteņos nu ir vēlētāju laipni pārvilkti uz Briseles auditorijām. Svētdien kļuva zināms, ka vien neliela daļiņa mūsu mazās tēvijas piedalījusies tautas priekšstāvju izraudzīšanā, bet Latvija tomēr izkalusi pa kādam spožam karbunkulim Eiropas citadelei.
Komentāri