Nekas neliecina, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas pilsētas varas gaiteņos kaut kas varētu mainīties. Kaut arī rīdzinieki ir sašutuši, kā notiek ielu remonti, un daudzi saka, ka Latvijas galvaspilsēta aizvien vairāk atgādina padomju laiku un brīvā tirgus dīvainu maisījumu, kurā latviskuma ir aizvien mazāk, aptaujās “Saskaņa” joprojām ir popularitātes galvgalī.
Tiesa gan, partija “Vienotība” aicina valdības koalīcijas partnerus – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību (NA) – sadarboties un Rīgā veidot kopīgu sarakstu 2017.gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Nacionālā apvienība ir paudusi, ka ir gatava sēsties pie sarunu galda un apspriest kopīgu sarakstu, bet ZZS ir paziņojusi, ka startēs atsevišķi. Tātad pirmais jautājums ir, vai “Vienotība” un NA spēs atrast kopīgu valodu? Otrais jautājums – vai tas palielinās iespēju, ka Nila Ušakova un Andra Amerika varai galvaspilsētā beidzot būs pienācis gals?
Skaidrs, ka vislielākā tirgošanās būs par kopīgā saraksta pirmo personu jeb Rīgas mēra amata kandidātu. Pieļauju, ka Vienotība” pat varētu piekāpties cerībā uz kopīga saraksta panākumiem un vēlmē nepazaudēt Rīgu pavisam, galīgi un neatgriezeniski pārvēršot to par Eiropas pilsētas parodiju. Bet vai vēlētāji būs gatavi balsot par šādu sarakstu? Nacionāli ļoti noskaņotajiem lielāko tiesu visas partijas, izņemot savējo, šķiet ienaidnieki, savukārt “Vienotības” vēlētāji “neslimo” ar agresīvām nacionālām noskaņām. Var gadīties, ka kopīgais saraksts pat zaudē, jo politikā divu sarakstu apvienošana ne vienmēr nozīmē automātiski saskaitīt abu partiju vai apvienību vēlētājus. Turklāt sarakstā tiešām jābūt profesionāliem un godprātīgiem deputāta kandidātiem, nevis skaļu lozungu kliedzējiem. Jārēķinās arī, ka Rīgā valdošie soli pa solim ir pratuši dabūt savos piekritējos ļoti lielu daļu rīdzinieku. Atlaides sabiedriskajā transportā “pieradinājušas” gan daudzus pensionārus, gan skolotājus, gan skolēnu vecākus. Piemēram, mēneša karte darba dienām “parastajam cilvēkam” vienā maršrutā maksā 30 eiro, bet skolotājiem – 16 eiro, turklāt tagad skolotājiem arī brauciens mikroautobusos būs ar atlaidi. Vispār “parastajam cilvēkam” bez biezāka naudas maciņa nekāda saldā dzīve nav, jo pat t.s. stundas biļete faktiski ir divu pilnas cenas biļešu summa, lai gan tādas biļetes jēga ir iespēja mazliet ietaupīt. Vismaz Eiropas galvaspilsētās tā ir. Protams, rīdziniekiem ir iespēja pieteikties rīdzinieka kartei, kas it kā esot pašvaldības pretimnākšana par nodokļiem, bet patiesībā tas ir veikls gājiens, kā panākt, ka cilvēki savus datus un informāciju par pārvietošanos uztic SIA “Rīgas karte”, jo arī atlaides stāvvietām var saņemt tikai rīdzinieka kartes īpašnieki, nevis visi pilsētā deklarētie un nodokļus maksājošie iedzīvotāji. Tātad faktiski atlaides saņem tie, kas izvēlas vienu pakalpojumu sniedzēju. Protams, atlaižu saņēmēji reti interesējas par to, ka SIA “Rīgas karte” ir Rīgas domei piederošās “Rīgas satiksmes” (51%) un Francijā reģistrētā uzņēmuma “Xerox Business Solutions” (France) S.A.S. (49%) kopuzņēmums. Tāpat arī atlaižu saņēmēji nevaicā, kādēļ kopuzņēmumā ir Francijā dibināts uzņēmums un cik droši un kur tiek glabāta informācija par viņu personas datiem un pārvietošanos.
Negribu sacīt, ka pensionāriem, skolotājiem un skolēniem nav vajadzīgas atlaides, bet pilsētās ar civilizētās pasaules domāšanu parasti braukšanas tarifi tiek sakārtoti pēc citiem principiem. Piemēram, pensionāri var braukt ar atlaidēm zināmā laikā, nakts stundās atlaižu nav u.tml.
Ir skaidrs, ka Ušakova “Saskaņa” un Amerika “Gods kalpot Rīgai!” ir kļuvuši par Latvijas galvaspilsētas īpašniekiem. Vai “Vienotības” un Nacionālās apvienības kopīgais saraksts, ja tāds tiks izveidots, spēs konkurēt ar atlaižu saņēmēju prieku un simpātiju dalījumu pēc tautības, ir liels jautājums. Jebkurā gadījumā “atkarot” Rīgu kļūst aizvien grūtāk.
Komentāri