Baltu vienības diena – 22.septembris. To atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem – Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni.
Tā ir vēstures lappuse, ar kuru lepojamies. Toreiz Latvijā un Lietuvā dzīvojošās tautas vienojās kopējai kaujai, stāvēja viena otrai blakus.
Vēstures pētnieku vidū gan nav vienprātības par kaujas norises vietu – vieni apgalvo, ka hronikās minētā Saule ir Vecsaule netālu no Bauskas, pēc otru domām – minētā vieta ir Šauļi Lietuvā. Lai arī vēstures hronikās informācija par minēto notikumu nav pilnīga, ir skaidrs, ka lietuvieši un zemgaļi cīņā pret krustnešiem apvienojās arī citās kaujās.
Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā ar abu valstu parlamentu lēmumu atzīmē Baltu vienības dienu. Pamazām Lietuvā un Latvijā, pievienojoties arī Baltkrievijas un Krievijas pierobežai, veidojas tradīcija – šajā dienā, noteiktā stundā, iedegt ugunskurus – Vienības ugunis. Šis gads Lietuvā ir Pilskalnu gads, tāpēc lietuvieši aicinājuši baltu zemju pilskalnos atkal atmirdzēt Vienības ugunīm, vienoties Baltu sasauksmē. Tās būtība ir apmeklēt ar baltu vēsturi saistītas vietas un apzināties to nozīmi, kā arī iedegt ugunis pilskalnos, tādējādi vienojot baltu cilšu pēctečus un baltu zemes. Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas.
Apmēram 1300 vietās tiks iedegti ugunskuri. Arī Jaunpiebalgas novadā astoņos vakarā sārti tiks iedegti Viņķu kalnā Jaunpiebalgā, Ķeņča kalnā un Tirguskalnā Zosēnos.
“Mēs, latvieši un lietuvieši, esam pasaulē vienīgie balti. Tas jāapzinās un jābūt lepniem. Satikšanās pie ugunskura ir brīdis vēsturei un šodienai. Jābūt godīgiem, mēs maz zinām savas tautas vēsturi, vietas, kurā dzīvojam, vēsturi,” saka jaunpiebaldzēns Jānis Mājenieks. Viņš kopā ar Nacionālās apvienības un Piebalgas Latviešu biedrības biedriem rīko Baltu sasauksmi Viņķu kalnā. “Kaut esam balti, esam atšķirīgi. Lietuviešiem savulaik bija sava valsts. Varbūt tāpēc viņos ir lielāka kopības sajūta, kādreizējais valstiskums tautā atstājis iespaidu. Mēs katrs vairāk esam pats par sevi, patstāvīgāks,” domās dalās Jānis Mājenieks, uzsverot, ka Viņķu kalnā vēsturnieks Edgars Žīgurs stāstīs par baltu ciltīm, kā tās dzīvojušas, par Saules kauju. “Ceru, ka atnāks dažādas paaudzes, dziedāsim latviešu spēka dziesmas,” bilst Jānis Mājenieks un atgādina, ka Baltu vienības dienas tradīcija ir jāiedzīvina, par šo dienu vairāk jārunā, jāorganizē pasākumi. “Katrā vietā jābūt kādam, kurš uzņemas to darīt,” uzsver jaunpiebaldzēns.
Agrākos gados Cēsīs Baltu vienības dienā ikvienu aicināja rotkalis Daumants Kalniņš. Pērn bija atnākuši vien daži. “To darīju sešus gadus. Pēdējos gados Ruckas parkā, tā iezīmējot muižu, kas atrodas uz Autīnes ceļa , kas ved uz Sārumkalnu, tad Autīnes pilskalnu. Tie, ar ko kopā to darīju, ir aizklīduši, nav cilvēku, kurus šāds notikums interesētu,” stāsta Daumants Kalniņš. Viņš uzsver, ka Baltu vienības diena ir atgādinājums par vēsturi, abu tautu kopīgām gaitām. “Tā ir diena, kad nav jāizkar karogi, vienkārši cilvēkiem jāsanāk kopā. Bet nav ne laika, ne intereses,” bilst cēsnieks un atzīst, ka Baltu vienības diena ir iemesls vairāk iepazīt Lietuvu, lietuviešus. “Daudz jau mums, vidzemniekiem, ar viņiem nav kopīgā, vairāk ir ar igauņiem, kas tuvāki kaimiņi. Diezin vai mēs saprastos, ja sarīkotu konferenci un runātu par Saules kauju, jo katram savs uzskats, kur tā notikusi. Taču, lai arī ko domājam šodien, toreiz mēs kopā uzvarējām naidnieku. Tas ir priecīgs notikums, nav jāsēro, var dziedāt. Tādu dienu kalendārā nemaz nav daudz,” pārdomās dalās Daumants Kalniņš.
Baltu vienības diena 17 gadu laikā vismaz mūspusē tā arī palikusi tikai kā ieraksts kalendārā. Kaut ko mainīt vispirms ir jāgrib, un kādam arī jāuzņemas rīkot pasākumu.
Komentāri