Šobrīd esam pārņemti ar divām aktualitātēm – jauna mācību gada sākšanos un nu jau pavisam tuvajām Saeimas vēlēšanām. Divi sabiedriski svarīgi notikumi, kuros iesaistīti gandrīz visi, notikumi, no kuru izdošanās vai neizdošanās atkarīgs tik daudz. Tad nu der atcerēties, ka visi un viss šajā pasaulē, visuma telpā ir saistīts un savīts kā ar neredzamiem tīkliem. Tīklus aužam mēs paši, un paši tajos arī šūpojamies…
Viens no pēdējā laika ieguvumiem izglītības sistēmā, manuprāt, ir pieeja skolēnu motivēt darbam nevis ar nosodījumu, kaunināšanu, ar norādīšanu uz kļūdām, bet ar uzteikšanu, uzslavēšanu par izdošanos, par katru pozitīvo sasniegumu. Gan jau katrs pat atceramies situācijas, arī pieaugušā vecumā, kad mūsu labi paveiktais darbs ticis pamanīts un uzteikts, novērtēts. Vai tādās reizēs nav tā, ka nākamo darbu gribas paveikt vismaz tikpat, ja ne vēl labāk? Bērni prieku par uzslavu neslēpj, un varam redzēt, cik ļoti laimīgu cilvēku spēj darīt labi vārdi, cik ļoti tie motivē panākumu atkārtot. Turklāt nemaz nevajag būt pedagogam, lai lietotu šo metodi. Gudri vecāki, vecvecāki slavē savas atvases uz nebēdu, un saka jau, ka gudras sievas savus vīrus tāpat. Labi uzņēmumu vadītāji izsaka pateicības, piešķir prēmijas un visādi citādi mēģina uzsvērt tieši sasniegumus, ne kļūdas. Lai arī reizēm iznāk pārslavēt, ieguvumu noteikti vairāk nekā zaudējumu.
Ir taču redzēts un dzirdēts par zinātnieku pētījumiem, kuros pierādās labo vārdu ietekme uz ūdeni. Mikroskopā fiksētie attēli rāda, ka labus, cildinošus, atzinīgus vārdus saņēmis ūdens izmaina struktūru, veidojot brīnišķīgu ziedu rakstus, turpretī ļaunus un nosodošus – bezveidīgus, tumšus svītrojumus. Zinātnieki atgādina – cilvēka organisma sastāvā 60% ir ūdens.
Ja to visu zinām, tad kādēļ nepārstājam tikai un vienīgi nosodīt savu valdību, pašu ievēlētos deputātus? Varbūt diezgan ķengāties, izsmiet, tas tāpat nelīdz. Varbūt jāmēģina gluži pretējais – saskatīt un uzteikt labi padarīto. Un šobrīd deputātu kandidātu sarakstos esošie jāpaslavē kaut vai par to, ka viņi, zinot un jūtot sabiedrībā dominējošo attieksmi pret varas pārstāvjiem, vispār uzdrošinās un mēģina darīt. Stāvēt malā un nosodoši kratīt pirkstu ir ērtāk un drošāk, vien tīkls ar to drošāks nepaliks.
Komentāri