Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kādēļ mēs tik ļoti sevi nemīlam

Sallija Benfelde
10:09
14.09.2016
7

Cilvēki, kuri varēja kļūt par mūsu draugiem, tagad labākajā gadījumā ir vienaldzīgi un viņus nekad vairs neinteresēs, kas ar mums notiek, viņi nebūs mūsu atbalstītāji grūtā brīdī. Tā bija pirmā atziņa, uzzinot, ka gandrīz visi bēgļi, kuri varēja te palikt, ir devušies prom. Nākamais bija jautājums – kādēļ mēs tik ļoti nemīlam paši sevi, ja jau iespējamos draugus par katru cenu gribam padarīt par ienaidniekiem? Un atbilde: pret bēgļiem mēs izturamies tieši tāpat kā pret sevi. Šķiet, visuzskatāmākais piemērs it brūkošā veselības aprūpe. Ir skaidrs, ka tā nav domāta “parastajiem” cilvēkiem, kuri pie mums nav nekādā vērtē, jo cilvēka vērtību nosaka vien nauda un amats, bet vislabāk, ja abi ir apvienoti. Un likumi, protams, nav rakstīti bagātajiem un amatpersonām, kurām taču pienākas viss un ārpus kārtas. Faktiski mēs ļaujam, lai notiek tā, kā notiek, sirsnīgi kritizējam visu un visus, bet patiesībā acīmredzot uzskatām, ka tā tam arī jābūt.

Tiesa gan, Iekšlietu ministrija atzīst, ka “bēgļu plāns” Latvijā īsti nedarbojas. Proti, ministrijas valsts sekretāre pauda, ka Latvijā īsti nedarbojas sociālekonomiskās iekļaušanas plāns. Galvenā problēma ir samazinātais pabalsts, arī grūtības atrast dzīvesvietu un darbavietu, kur savukārt viena no problēmām ir valodas zināšanas. Jāpiebilst – arī nepatika un aizdomas, ka tie, kuri nav tieši tādi paši kā mēs, noteikti ir slikti un nejauki cilvēki.

Vai var cerēt, ka šī ministrijas “atklāsme” kaut ko mainīs? Sociālajos tīklos valda zināma līksmība par to, ka “mēs viņus esam dabūjuši prom”, un jau atskan runas, ka mums vispār vajadzētu atteikties no bēgļu uzņemšanas.

Pirmkārt, valsts, kas sevi kaut mazliet ciena, nevar mētāties ar solījumiem, kurus pēc tam nepilda. Interesanti, ka, piemēram, Lielbritānija, kura agrāk vai vēlāk no Eiropas Savienības izstāsies un kuras referenduma rezultātu noteica galvenokārt augošā nepatika pret imigrantu skaita pieaugumu, tomēr ievēros iepriekšējā premjera Deivida Kamerona solījumu. Līdz 2020. gadam Lielbritānija uzņems 20 tūkstošus sīriešu bēgļu. Valdība ir sazinājusies ar vietējām pašvaldībām, jau ir zināms, kur šie cilvēki dzīvos. Pirmajā gadā par katru bēgli pašvaldība saņems 8500 mārciņas (aptuveni 10, 2 tūkst. eiro), lai segtu mājokļa, medicīniskās palīdzības un citas izmaksas. Protams, mēs neesam tik bagāti un no Eiropas par vienu bēgli saņemam tikai 6000 eiro, tomēr tas nenozīmē, ka pēkšņi varam paziņot, ka vairs nepiedalāmies.

Otrkārt, nevar apsolīt palīdzēt, bet pēc tam sacīt, ka lai jau paši tiek galā, un samazināt jau tā mazos pabalstus. Ir taču skaidrs, ka bezizejā nonācis bēglis bez darba un jumta virs galvas, bez radiem un paziņām var vai nu doties prom, vai iesaistīties likumpārkāpēju rindās. Jā, mājokļa īre ir ļoti augsta ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, savukārt vietās, kur tā ir saprāta robežās, parasti vispār nav atrodams nekāds darbs. Iespējams, ka vajadzētu izsludināt “īres iepirkumu” un slēgt līgumu ar mājokļa īpašnieku par to, ka pirmajā gadā īri maksā valsts vai pašvaldība no bēgļiem domātās naudas, bet bēglis maksā tikai komunālos izdevumus. Varbūt var iekārtot kādas “pirmās pieturas” mājas, kurās dzīvot pirmo gadu pēc “brīvlaišanas”, kamēr cilvēki pierod un iekārtojas, nostājas paši uz savām kājām.

Runa nav par to, ka ļoti jāgrib un jāmīl bēgļi. Tāpat ir arī skaidrs, ka Eiropa bēgļu jautājumu ir pamanījusies padarīt par nopietnu krīzi, kas diez vai beigsies tuvākajos gados. Tomēr meklēt saprātīgus risinājumus gan nav pārlieku fantastiska prasība. No Igaunijas bēgļi nebēg – varbūt papētīt, kā šo jautājumu risina igauņi?

Un vēl – interesanti, vai nākamā gada pašvaldību vēlēšanās vēlreiz apstiprināsies, cik ļoti nemīlam sevi? Vai, piemēram, rīdzinieki atkal nobalsos par Ušakovu un viņa sabiedrotajiem? Sašutums par Rīgas ielu remonta stilu ir milzīgs, ik pa brīdim izskan arī kārtējais nebūšanu vai korupcijas skandāls. Vai rīdzinieki joprojām uzskatīs, ka kungam kunga tiesa, bet pārējiem jāpriecājas, ka ļauj dzīvot. Tā teikt, vai sevis nemīlēšana turpinās plaukt un zelt?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi