Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kādas marta pirmās dienas, tāds viss gads

Jānis Gabrāns
14:30
07.03.2021
22

Pandēmijas ierobežojumi nespēj ietekmēt laika ritējumu, un, skat, jau sācies marts! Pirmais pavasara mēnesis!

Pirmā marta diena atnesa tik daudz jauna, un ne tikai ierobežojumu mīkstināšanā. Izrādās, atbilstoši laika zīmju vērotāja Viļa Bukša norādēm marta pirmās dienas svarīgas, ja vēlme uzzināt, kāds būs laiks turpmāk. Pirmās četras marta dienas esot Pavasara vēju dienas. Kāds 1. marts, tāds lielākoties pavasaris. 2. marts prognozē vasaru, 3. marts – rudeni, bet 4. marts – nākamo ziemu. Ja var ticēt, tad pavasarim jābūt jaukam. Un kā ne, ja beidzot cilvēki tiks pie friziera, manikīra, pedikīra! Šis jāatceras, lai vēlāk var veidot mūsdienu prognozes, kas notiek, teiksim, Lieldienās vai Jāņos, ja 1.martā atver frizētavas.

Manikīra, pedikīra, podologa un friziera pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu kārotāji šo brīdi gaidīja nepacietīgi, un tīmeklī bija rodami joki, ka vairāk par manavakcina.lv vajagot mansfrizie­ris.lv. Tagad var priecāties tie, kuri paspēja pieteikties tuvākajās nedēļās, pārējiem jādzīvo cerībās, ka epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies un valdība atkal nepieņems lēmumus – slēgt šos pakalpojumus.

Bet šī jau nav vienīgā brīvestība, kas tautai dota no 1.marta. Var organizēt individuālas fotosesijas ārtelpās, kas bija liegtas kopš pagājušā gada 6.novembra. Ziemā nācās iztikt ar selfijiem, tagad iespēja tikt pie profesionālām bildēm, it īpaši, ja pirms tam paspēsi tikt pie friziera un manikīra. Pagaidām gan fotosesijas atļautas formātā 1+1=2, proti, pakalpojumu sniedz viens fotogrāfs vienai personai un starp abiem jāievēro divu metru distance. Tas liek secināt, ka ģimene pagaidām vēl kopā fotografēties nevar. Trakākais tiem, kuri šajā laikā vēlas precēties, jo atbilstoši likumdošanai jaunā pāra fotosesija jātaisa vispirms vienam laulātajam, tad otram, un pēc tam jāmontē kopā.

Vēl kopš vakardienas bēru ceremonijas var organizēt arī iekštelpās. Tā jau ir, aukstākais gada periods beidzies, tad ceremonijas varēja notikt tikai ārā, tagad varēs iet telpās, kur paslēpties no saules stariem. Joprojām atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām. Starp desmit klātesošajiem netiek skaitītas personas, kas tieši saistītas ar bēru norises nodrošināšanu. Kā tauta joko, katram, kurš vairs neietilpst šajā atļautajā desmitā, iedod lāpstu, tad viņš tiek pieskaitīts pie personām, kas saistītas ar šī skumjā procesa nodrošināšanu.

Ir saprotams, ka ierobežojumi kļūst arvien smagāk izturami. Lai arī dienas kļūst gaišākas un garākas, pavasara apģērbs, kas neizprotamā kārtā kļuvis par šauru, rada jaunas problēmas. Internetā droši var pirkt tikai mājas treniņtērpus un T-kreklus, pārējo tomēr gribas uzlaikot. Tad nu atliek to lūkot pārtikas lielveikalu apģērbu stendos, jo mazie apģērbu veikaliņi, kā rādās, vēl kādu brīdi būs slēgti. Un ko vilkt bērniem, kuri pa ziemu pamatīgi izauguši?

Marta pirmā diena jau tradicionāli iezīmējas ar vēl kādu notikumu, kas tīmeklī tika nodēvēts par ikgadējo kiberuzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) serverim. Sākusies 2020. gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, un dažu stundu laikā VID jau bija saņēmis 62 414 deklarācijas. Lai arī tiek aicināts nesteigties, latviešiem patīk pārbaudīt IT sistēmu izturību. Tā visi uzreiz pirmajā minūtē gribēja pieteikties vakcīnai, tagad negāja gulēt, lai tikai iespējami ātrāk paspētu iesniegt deklarāciju. Saprotu, ka te atšķirībā no vakcīnas pieteikšanās brīdim ir nozīme, jo, kas ātrāk brauc, ātrāk maļ. Bet vai tiešām tā vajadzība ir tik spiedīga, ka cilvēki gatavi negulēt, lai tikai būtu starp pirmajiem, nav zināms.

Un laikam jau marta patīkamākā ziņa, vismaz tiem, kuriem bērni, ka šī mēneša laikā Latvijā izmaksās 500 eiro atbalstu par katru audzināšanā esošu bērnu, kopumā 364 097 bērniem. Un vēl jau atklāts jautājums par 200 eiro pabalstu pensionāriem.

Politologs Filips Rajevskis gan norāda, ka šāda pabalstu dalīšana ir klajš populisms un vēlme par nodokļu maksātāju naudu nopirkt vēlētājus. Viņš nenoliedz pabalstu nepieciešamību atsevišķām sabiedrības grupām, taču nedrīkstot aizmirst, ka tā nauda būs jāatdod: “Tad nāksies kārtējo reizi savilkt jostas, tajā mirklī nebūs naudas medicīnas darbinieku vai pedagogu algu pielikumam. Redzam, ka politiķi nespēj savā starpā sadarboties un sadarbības trūkums rada to izmisumu, ka jāķeras pie lēta populisma, lai tikai vēlētāju acīs saglabātu labā politiķa statusu. Patiesībā man šis atgādina prioritāro grupu meklējumus, kurus vakcinēt pirmos. Tā vietā, lai nodrošinātu nepārtrauktu vakcināciju, lai būtu, ar ko vakcinēt, notika rindu veidošana, prioritāro grupu noteikšana, un par to patiesībā ir kauns.”

Un vēl maza darvas pile, jo saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” 2021. gada 1. martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Ie­spējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdz­niecībā (akcīze un PVN) gan nav liela, alum tas būs viens cents uz 0,5l tilpumu, vīnam – pieci centi uz 0,75l tilpumu, bet degvīnam – 20 centi uz puslitru. It kā nieks, bet, skat, desmit polši, un divi eiro kā nebijuši!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi