Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kādas marta pirmās dienas, tāds viss gads

Jānis Gabrāns
14:30
07.03.2021
10

Pandēmijas ierobežojumi nespēj ietekmēt laika ritējumu, un, skat, jau sācies marts! Pirmais pavasara mēnesis!

Pirmā marta diena atnesa tik daudz jauna, un ne tikai ierobežojumu mīkstināšanā. Izrādās, atbilstoši laika zīmju vērotāja Viļa Bukša norādēm marta pirmās dienas svarīgas, ja vēlme uzzināt, kāds būs laiks turpmāk. Pirmās četras marta dienas esot Pavasara vēju dienas. Kāds 1. marts, tāds lielākoties pavasaris. 2. marts prognozē vasaru, 3. marts – rudeni, bet 4. marts – nākamo ziemu. Ja var ticēt, tad pavasarim jābūt jaukam. Un kā ne, ja beidzot cilvēki tiks pie friziera, manikīra, pedikīra! Šis jāatceras, lai vēlāk var veidot mūsdienu prognozes, kas notiek, teiksim, Lieldienās vai Jāņos, ja 1.martā atver frizētavas.

Manikīra, pedikīra, podologa un friziera pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu kārotāji šo brīdi gaidīja nepacietīgi, un tīmeklī bija rodami joki, ka vairāk par manavakcina.lv vajagot mansfrizie­ris.lv. Tagad var priecāties tie, kuri paspēja pieteikties tuvākajās nedēļās, pārējiem jādzīvo cerībās, ka epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies un valdība atkal nepieņems lēmumus – slēgt šos pakalpojumus.

Bet šī jau nav vienīgā brīvestība, kas tautai dota no 1.marta. Var organizēt individuālas fotosesijas ārtelpās, kas bija liegtas kopš pagājušā gada 6.novembra. Ziemā nācās iztikt ar selfijiem, tagad iespēja tikt pie profesionālām bildēm, it īpaši, ja pirms tam paspēsi tikt pie friziera un manikīra. Pagaidām gan fotosesijas atļautas formātā 1+1=2, proti, pakalpojumu sniedz viens fotogrāfs vienai personai un starp abiem jāievēro divu metru distance. Tas liek secināt, ka ģimene pagaidām vēl kopā fotografēties nevar. Trakākais tiem, kuri šajā laikā vēlas precēties, jo atbilstoši likumdošanai jaunā pāra fotosesija jātaisa vispirms vienam laulātajam, tad otram, un pēc tam jāmontē kopā.

Vēl kopš vakardienas bēru ceremonijas var organizēt arī iekštelpās. Tā jau ir, aukstākais gada periods beidzies, tad ceremonijas varēja notikt tikai ārā, tagad varēs iet telpās, kur paslēpties no saules stariem. Joprojām atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām. Starp desmit klātesošajiem netiek skaitītas personas, kas tieši saistītas ar bēru norises nodrošināšanu. Kā tauta joko, katram, kurš vairs neietilpst šajā atļautajā desmitā, iedod lāpstu, tad viņš tiek pieskaitīts pie personām, kas saistītas ar šī skumjā procesa nodrošināšanu.

Ir saprotams, ka ierobežojumi kļūst arvien smagāk izturami. Lai arī dienas kļūst gaišākas un garākas, pavasara apģērbs, kas neizprotamā kārtā kļuvis par šauru, rada jaunas problēmas. Internetā droši var pirkt tikai mājas treniņtērpus un T-kreklus, pārējo tomēr gribas uzlaikot. Tad nu atliek to lūkot pārtikas lielveikalu apģērbu stendos, jo mazie apģērbu veikaliņi, kā rādās, vēl kādu brīdi būs slēgti. Un ko vilkt bērniem, kuri pa ziemu pamatīgi izauguši?

Marta pirmā diena jau tradicionāli iezīmējas ar vēl kādu notikumu, kas tīmeklī tika nodēvēts par ikgadējo kiberuzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) serverim. Sākusies 2020. gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, un dažu stundu laikā VID jau bija saņēmis 62 414 deklarācijas. Lai arī tiek aicināts nesteigties, latviešiem patīk pārbaudīt IT sistēmu izturību. Tā visi uzreiz pirmajā minūtē gribēja pieteikties vakcīnai, tagad negāja gulēt, lai tikai iespējami ātrāk paspētu iesniegt deklarāciju. Saprotu, ka te atšķirībā no vakcīnas pieteikšanās brīdim ir nozīme, jo, kas ātrāk brauc, ātrāk maļ. Bet vai tiešām tā vajadzība ir tik spiedīga, ka cilvēki gatavi negulēt, lai tikai būtu starp pirmajiem, nav zināms.

Un laikam jau marta patīkamākā ziņa, vismaz tiem, kuriem bērni, ka šī mēneša laikā Latvijā izmaksās 500 eiro atbalstu par katru audzināšanā esošu bērnu, kopumā 364 097 bērniem. Un vēl jau atklāts jautājums par 200 eiro pabalstu pensionāriem.

Politologs Filips Rajevskis gan norāda, ka šāda pabalstu dalīšana ir klajš populisms un vēlme par nodokļu maksātāju naudu nopirkt vēlētājus. Viņš nenoliedz pabalstu nepieciešamību atsevišķām sabiedrības grupām, taču nedrīkstot aizmirst, ka tā nauda būs jāatdod: “Tad nāksies kārtējo reizi savilkt jostas, tajā mirklī nebūs naudas medicīnas darbinieku vai pedagogu algu pielikumam. Redzam, ka politiķi nespēj savā starpā sadarboties un sadarbības trūkums rada to izmisumu, ka jāķeras pie lēta populisma, lai tikai vēlētāju acīs saglabātu labā politiķa statusu. Patiesībā man šis atgādina prioritāro grupu meklējumus, kurus vakcinēt pirmos. Tā vietā, lai nodrošinātu nepārtrauktu vakcināciju, lai būtu, ar ko vakcinēt, notika rindu veidošana, prioritāro grupu noteikšana, un par to patiesībā ir kauns.”

Un vēl maza darvas pile, jo saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” 2021. gada 1. martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Ie­spējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdz­niecībā (akcīze un PVN) gan nav liela, alum tas būs viens cents uz 0,5l tilpumu, vīnam – pieci centi uz 0,75l tilpumu, bet degvīnam – 20 centi uz puslitru. It kā nieks, bet, skat, desmit polši, un divi eiro kā nebijuši!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
6

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
11

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
14

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi