Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Kāda ir pasaules alga?

Druva
00:00
15.11.2005
4

Minētais raksts cenšas radīt iespaidu, ka notikumi izvēršas valstī, kuras dzīvi caurvij rasisms. Patiesība, maigi izsakoties, ir nedaudz citāda. Francija jau sen pamatoti uzskatīta par vienu no tolerantākajām Eiropas valstīm rasu jautājumos. Neielaižoties garos ekskursos, minēšu tikai pāris piemērus. Ceru, ka daudziem nav sveši “Trīs musketieri“ un zināms tā autora Aleksandra Dimā vārds. Ieskatoties viņa sejas vaibstos, viegli pamanīt afrikānim tipiskas pazīmes. Loģiski, jo viņa tēvs, dzimis tolaik Francijai piederošajās Vestindijas salās, bija mulats. Tas netraucēja viņa karjerai, jo viņš kļuva par franču armijas ģenerāli. Dēls sasniedza franču literatūras augstākās virsotnes. Parādiet man ko nebūt līdzīgu citās Eiropas valstīs 19.gs.! Melnādains ģenerālis angļu vai beļģu armijā?! Nonsenss! Otrs piemērs- pirmā pasaules kara priekšvakarā, 1914.gadā, Francija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kur parlamenta deputāta krēslā nokļuva afrikānis, senegālietis Blēzs Diaņs, kurš vēlāk bija kādas parlamenta komisijas priekšsēdētājs, kā arī astoņas reizes ieņēma ministra krēslu dažādās Francijas Republikas valdībās. Francijā šādu cilvēku skaits pakāpeniski auga. Protams, ka reizēm viņi dabūja dzirdēt arī rasistiska satura piezīmes, bet tas nemainīja lietas būtību- kopumā franču sabiedrība pieņēma savā vidū jebkuras rases cilvēkus, ja vien tie bija pieņēmuši franču kultūru, valodu un dzīves veidu. Tādēļ, sekojot notikumiem Parīzē un citur, prātā ataust vecais teiciens, kurā kaut kas bija minēts par pasaules algu un nepateicību.

Kas tad noticis tagad? Pēc otrā pasaules kara Francijā strauji palielinājās iebraucēju skaits no tās esošajām un vēlāk bijušajām koloni-jām. Milzīgo ieceļotāju skaitu vairs nebija iespējams asimilēt. Vēl vairāk- ieceļotāju masa centās uzspiest savu dzīves veidu vietējiem. Vietējie francūži bija spiesti pamest māju pēc mājas. Pilsētās izveidojās plaši rajoni, kurus faktiski apdzīvoja tikai imigranti. Dzīvojot pašpietiekamā vidē, viņi zaudēja vēlmi asimilēties franču sabiedrībā. No otras puses, Eiropā modernā multikulturālisma ideja deva papildus stimulu dažādo ieceļotāju grupu (arābi, afrikāņi u.tml.) izolētības saglabāšanai. Lai cik skumji tas būtu, šī iekapsulēšanās savā lokā krasi mazināja iespējas integrēties franču sabiedrībā. Radās žogs starp imigrantiem un vietējiem iedzīvotājiem, kura celšanā šobrīd nepareizi galvenokārt vainot francūžus.

Svarīgs vēl kāds fakts. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu desmitu laikā norisinās islama renesanse. Straujais islama lomas pieaugums pasaulē rada papildu pašapziņu arī tajos musulmaņu miljonos, kuri apmetušies uz dzīvi Eiropā. Nav nozīmes, vai viņi ir imigranti pirmajā vai trešajā paaudzē. Musulmaņi mana iespēju atspēlēties par agrāko gadsimtu pāri darījumiem, kā reāliem, tā iedomātiem. Tiem, kas to piemirsuši, atgādināšu, ka kristiešu un musulmaņu konflikts sākās nevis ar krustnešu iebrukumu Palestīnā un krusta kariem 12.- 13.gs., bet gan ar arābu mēģinājumu pakļaut to pašu Franciju (tolaik šāda nosaukuma gan vēl nebija) zaļajam islama karogam jau 8.gs. Tikai Franku valsts majordoma Kārļa Martela uzvara pie Puatjē 732.gadā apturēja šo ekspansiju.

Interesants ir rakstā paustais demokrātijas skaidrojums, ka “mazākuma viedoklim ir dota iespēja kļūt par vairākuma viedokli“. Es demokrātiju saprotu citādi- mazākumam ir tiesības paust savu viedokli (piebildīšu- gan demokrātiskā ceļā, nevis dedzinot mašīnas un rīkojot apšaudes pilsētu ielās), tomēr tam jāpakļaujas sabiedrības vairākumam. Pretējā gadījumā vienkārši sanāks haoss. Nu ko: ja tāds ir patiesais demokrātijas mērķis, tad tikai uz priekšu! Divi imigrantu pusaudži likumpārkāpēji gāja bojā, bēgot no policijas- kā gan policija varēja viņus tik cietsirdīgi vajāt! Vajadzēja vien ļaut, lai puisīši drošu dūšu uzspļauj likumiem! Tieši tāds acīmredzot ir to daudzo imigrantu uzskats, kuri uzsāka grautiņus. Pagaidām, kā šķiet, automašīnu dedzināšanu vēl atbalsta sabiedrības mazākā daļa, bet augšminētais raksts liek saprast, ka tam varētu ļaut kļūt par vairākuma viedokli.

Veltīgi rakstā meklēju jēdzienu “pienākums“. Kārtējo reizi nācās konstatēt, ka demokrātijas slavināšanas vārdā piesauktas tikai tiesības, noklusējot to, ka patiesa demokrātija ir iespējama tikai atbildīgu pilsoņu sabiedrībā. Par to jārunā, jo mūsu dienās to parasti aizmirst atgādināt. Savukārt pār tiem, kuri šo jēdzienu tomēr atceras, birst pārmetumu krusa. Piemēram, kā gan iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka šie salašņas un huligāni, kuri pārvērš Francijas pilsētu ielas kauju laukos, nekavējoties jāsavalda?! Kāpēc no amata neatkāpjas Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, lai dotu vietu kādam politiķim, kurš huligānismu pasludinātu par demokrātijas augstāko izpausmi? Fui, cik nedemokrātiski!

Tā vien šķiet, ka raksta autors domā- sabiedrībai ar pateicības jūtām jāuzņem šādas “brīvās gribas“ izpausmes, kādas varam vērot Francijā. Baidos, ka liela daļa Francijas sabiedrības ir citās domās. To pēdējās dienās pierāda lielas iedzīvotāju daļas atbalsts N.Sarkozī un viņa augošā popularitāte valstī. Savādi, bet liela daļa francūžu naksnīgajos ielu grautiņos tomēr nesaskata demokrātijas triumfu. Lai kā tas nepatiktu grautiņu atbalstītājiem, tomēr jāatceras, ka ar salašņām un huligāniem, tāpat kā teroristiem, dialogs nav iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
18

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
14
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi