“Sakarā ar atgriešanos Latvijā steidzami meklējam māju vai viensētu ar vismaz vienu hektāru zemes,” teikts ne vienā vien sludinājumā. Citi grib iegādāties dzīvokļus, vēl kāds zemi mājas celtniecībai. Ģimenes domā par nākotni. Un kas tad dzīvei svarīgi – lai būtu jumts virs galvas. Ja vēl pirms pāris gadiem gludākais un cerību pilnais ceļš veda uz Rīgu, tagad daudzi labprāt gribētu dzīvot mazpilsētā vai laukos. Pa labu ceļu galvaspilsēta vai tuvākais attīstības centrs nav nemaz tālu. Sapņot jau var, bet sapnis par savu mājiņu ir jāpiepilda. Kādam tas arī izdodas.
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, pēdējos mēnešos Latvijā no jauna parakstīto mājokļu kredīti sasniedz 100 miljonus eiro mēnesī. Gada sākumā mēnesī vidēji bija tikai 75 miljoni eiro. Iedzīvotāji vēlas aizņemties mājoklim, un bankas ir gatavas izsniegt kredītu. Tiesa, puse mājokļu kredītu darījumu notiek Rīgā. Aptuveni 25 līdz 28 procenti Pierīgā, pārējie reģionos. Ja Rīgā aptuveni 80% cilvēku bankā vēlas saņemt kredītu, lai iegādātos dzīvokli, tad reģionos priekšroka tiek jau gatavai mājai vai iespējai to būvēt no jauna. Jaunas mājas celtniecība patlaban izmaksā 1000 līdz 1200 eiro kvadrātmetrā. Tāda cena ir visā Latvijā. Taču te sapņi saduras ar realitāti.
Daudzkārt jau runāts, ka bankas pret mājokļu kreditēšanu laukos ir piesardzīgas. Māju, kaut dažkārt tikai mājvietu, jo ēka nojaucama, cenas ir nesamērīgi augstas. Izdevīgāk būvēt jaunu. Bet, ja tas laukos, neperspektīvā vietā, aizņēmumu vai nu nedabūt, vai ne jau tik, cik nepieciešams. Naudas devējiem sava kārtība, aprēķini vai, vienkārši sakot, biznesa plāns. Tā nu sapņotājs paliek, kur bijis, par lauku idilli atliek vien priecāties bildītēs telefonā.
Nav tiesa tiem, kuri nemitīgi runā, ka lauki izmirst. Pabraukājiet un paskatieties, cik sakoptas, atjaunotas, no jauna uzceltas un iekārtotas mājvietas ir laukos! Protams, lai to izdarītu, vajadzīga nauda.
Nav pamata teikt, ka dzīve iet uz leju, viss slikti. Ar gaušanos un vaimanāšanu neko nevar izmainīt. Lai kā negribas atzīt, Latvijā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā pērn šajā laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugusi par 4,6% – no 8,2 līdz 8,57 eiro.
Līdztekus palielinājušās arī vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus. Gada laikā tās pieauga no 10,31 līdz 10,71 eiro jeb par 3,8%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,9% un 9,7% gada laikā.
Un vēl par kredītiem. Ja jau algas kaut, protams, ne tik strauji, kā gribētos, tomēr palielinās, tātad arī kredīta atmaksāšanas iespējas. Katram savs bizness, bankas ir piesardzīgas, pārāk labā atmiņā dižķibeles mācība. Ko darīt tiem, kam vajag mājokli? Kurš sabalansēs vajadzības, iespējas un tirgu? Vai Latvijā cilvēku paliks vairāk, ja nav, kur dzīvot? Jautājumi, jautājumi. Kur atbildes?
Komentāri