Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad maska ir daļa no šova

Iveta Rozentāle
09:02
16.05.2021
20

Pandēmijas laikā masku lietošana ir nepieciešama, lai pasargātu sevi un citus no saslimšanas. Tikmēr tikko noslēdzies šovs “Balss maskā”, kur maskas bija daļa no koša šova.
Man mājās televizora nav, tā pirmo šova sezonu, kas kļuva par skatītāko šovu, nemaz neredzēju, vien zināju, ka tāds raidījums ir. Šogad, protams, ir krietni mazākas iespējas gūt iespaidus dažādos pasākumos, toties vēl lielāks piedāvājums ir virtuālajā vidē. Un tā vienā mirklī arī es ievēroju nelielu raidījuma fragmentu sociālajos tīklos. Tā kā man radās diezgan drošs minējums, kas varētu slēpties zem maskas, āķis bija lūpā, gribējās noskatīties arī pašu raidījumu, lai pārbaudītu, vai mana nojausma bijusi pareiza. Skatīties pārraides arī tiem, kas neizmanto televizoru, mūsdienās nav nekādu sarežģījumu, visu var redzēt arī datora un viedtālruņa ekrānā.

Protams, kā par jebkuru šovu, arī par šo bija ļoti daudz dažādu atsauksmju, dažam patika, citam galīgi nē. Kādam interesēja, kas slēpās zem maskas, bet citiem vairāk interesēja žūrijas komentāri. Katram savs pieturas punkts. Jāatzīst, šova tērpi bija daudzveidīgi un pamanāmi, tāpēc aizdomājos, vai tos rada tepat pie mums Latvijā vai tomēr citviet. Izrādās, tērpus veido Igaunijā zināma un veiksmīga modes māksliniece Līsi Ēsmā. Interesanti uzzināt, ka māksliniece labprāt piedalās neparastos projektos, bet viņas radītos tērpus nēsā arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Protams, cilvēki, kas bija maskās, nebija tikai ar mūzikas un aktiermākslas pasauli saistītie. Zem krāšņajiem tērpiem slēpās modes mākslinieks, ķirurgs, konditore, basketboliste, mediju pārstāvis. Es pati neesmu nekāda dziedātāja, tāpēc man vēl jo lielāka apbrīna par cilvēkiem, kuru profesija nav saistīta ar mūziku, tomēr viņi spēj tik talantīgi dziedāt. Bet, kā teica maska Siļķe Kažokā, kas bija konditore Anna Panna, pat viņas vīrs, ar ko viņa ir kopā jau vairāk nekā desmit gadu, neesot zinājis, ka viņa prot tik skaisti dziedāt.

Tomēr, ja paanalizē dziļāk, bieži vien atklājas, ka cilvēki, kas apguvuši profesijas, kurās vajadzīga liela koncentrēšanās, precizitāte, atbildība, bērnu dienās mācījušies mūzikas skolā vai apguvuši kādu instrumentu. Šīs nodarbes prasa jau no bērna kājas trenēt atmiņu, pacietību, ievērot noteiktu kārtību un sistēmu, tās ir īpašības, kas palīdz apgūt arī tādus priekšmetus ka matemātika, fizika un ķīmija.

Un, protams, mūzika ir vēl viena valoda, ar ko bagātināt savu pasauli, vēl viena pasaule, kuru iepazīt. Tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka, neskatoties uz pandēmiju, bērni joprojām var turpināt dziedāt, var turpināt apgūt instrumentspēli, būt skaistajā mūzikas pasaulē. Skatoties uz brīnišķīgajiem šova dziesmu izpildītājiem, atkal pārliecinājos, cik skaisti, ka dzīvi varam piepildīt arī ar vaļaspriekiem, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar darbu. Mūzika – tā ir dvēseles valoda, tāpat arī brīnišķīgs veids, kā mazināt stresu, uzlabot garastāvokli, atgūt mieru vai gluži otrādi – uzņemt tik vajadzīgo enerģiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi