Nacionālie medijiaizvadītajā nedēļāintensīvi sekoja valstsakciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš”(LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijasmiljonāra Oļega Osinovska lietasizskatīšanas noslēgumam pirmajā instancē, Vidzemes rajona tiesā Limbažos.
Grūti noliegt, ka saīsinātā sprieduma slēdziens pārsteidza, tomēr vēl vairāk spēja pārsteigt atsevišķu politiķu izvēle skaļi reaģēt uz šo spriedumu.
“Druvas” lasītājiem atgādināsim, ka tiesvedība pret Magoni un arī kaimiņu miljonāru bija saistīta ar divām aizdomīgām viņu sadarbības epizodēm. Celtajā apsūdzībā tika pieļauts, ka Magonis saņēmis naudu, lai atbalstītu četru dīzeļlokomatīvju iegādi no Osinovskim piederošās akciju sabiedrības “Skinest Rail”. Savukārt otrā pret Magoni vērstā pretenzija bija saistīta ar viņa komunikāciju ar uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” vadību nolūkā panākt jau pieminētajam Igaunijas miljonāram labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, tas ir, – Krievijas lokomotīvju remontu Osinovskim piederošajā rūpnīcā.
Pirmās instances tiesa ceturtdien, 21.janvārī, attaisnoja abus par kukuļošanu apsūdzētos kungus, to skaidrojot ar atziņu, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas. Attiecībā uz apsūdzību četru lokomotīvju iepirkumā tiesa norādījusi, ka nav pierādīts tieši fakts, ka Magonis pats būtu pieņēmis šo lēmumu vai arī veicis aktīvas darbības, lai viņa vadītā “LDz” meitas uzņēmums “Ritošā sastāva serviss” nosliektos šo darījumu veikt. Savukārt par kontaktu ar “Krievijas dzelzceļa” vadību tiesa spriedusi, ka šī saskarsme Magonim bijusi ne kā “LDz” amatpersonai, bet gan kā privātpersonai, jo viņš ir tuvās radnieciskās attiecībās ar “Krievijas dzelzceļa” amatpersonu.
Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, un ziņu aģentūra LETA vēsta, ka prokuratūra jau solījusi iesniegt protestu.
Taču pavisam neilgi pēc šīs ziņas ar saviem komentāriem izpaudās tieslietu ministrs Jānis Bordāns un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, pašreizējais parlamentārietis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Bordāns paudis sašutumu par šādu pirmās instances lēmumu, solot arī lemt, vai tiesneša Kārļa Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būtu jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai. Arī Jurašs veltīja kritiku tiesneša lēmumam, vienlaikus norādot, ka pēdējo mēnešu laikā bijis dzirdams par ietekmīgu vīru interesēm panākt šajā lietā labvēlīgu spriedumu.
Ir tikai likumsakarīgi, ka skaļāk izskanējušas vai arī ilgi gaidītas tiesvedības (Magoni aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja 2015.gadā, bet lieta tiesā nonāca 2017.gadā) rezultāts, ejot laikam, katra cilvēka prātā aizvien vairāk saistās ar konkrētā indivīda priekšstatu, kurš ir vainīgs un kāds sods par noziedzīgo nodarījumu viņam pienāktos. Tomēr vispārcilvēciskie, kā arī personīgie priekšstati var nesaskanēt ar juridisku argumentāciju. Turklāt šādi publiski pausti politiķu vērtējumi, pirms vēl lieta nonākusi apelācijas instancē, iedveš vēl lielākas bažas par tiesu varas drošību. Vai tiešām tiek pieļauts, ka tikai apsūdzības neizbēgama apstiprināšana liecina par kompetenci, un otrādi – attaisnojums automātiski nozīmē paviršību vai personīgu ieinteresētību?
Šāda politikas un tiesu varas robežu pārkāpšana nav palikusi bez ievērības. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs piektdien, 29.janvārī, paredzētajā padomes sēdē ierosinājis apspriest tieslietu ministra izteikumus. Arī Latvijas Tiesnešu biedrība abu politiķu komentārus nosaukusi par “priekšlaicīgiem”.
Šajā reizē lakonisks un precīzs komentārs par notiekošo bijis Latvijas Juristu biedrības prezidentam Aivaram Borovkovam, kurš nākamajā dienā mikroblogošanas vietnē “Twitter” atgādinājis tieslietu ministram – politisks spiediens uz tiesu varu ir nepieļaujams. “Ja ir slikta izmeklēšanas kvalitāte, jebkurš attaisnojošs spriedums ir atgādinājums – valstī tiesu vara vēl ir.”
Komentāri