Kā āži uz šauras laipas, mēdz teikt par tiem, kas nespēj vienoties un atrast iespēju, kā kopā risināt abiem svarīgas problēmas.
Klausoties, kā par dažādām sabiedrībai svarīgām tēmām notiek diskusijas publiskajā telpā, tā vien izklausās, ka uz šauras laipas uzkāpuši divi valstij nozīmīgi, bet naidīgi spēki. Neuzminējāt, ne jau partiju spēki, kā varētu domāt, piemēram, par “Saskaņu” un “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Aizvien biežāk izklausās, ka pretējās un nesamierināmās pozīcijās ir likumdevējs plus valsts pārvalde un pašvaldības. Par ko tikai nav niknu strīdu – par izglītības reformu, par medicīnas pakalpojumu pieejamību, par sadarbības teritoriju veidošanu, par ceļu sakārtošanu, par Briseles fondu naudas saņemšanas iespējām… Pārmetumi tiek mētāti kā šāviņi no frontes pretējām pusēm, tā arī nenonākot ne līdz kādam rezultātam un turot nozares un to pakalpojumu saņēmējus pastāvīgā neizpratnē par nākotni.
Diskusijas ir nepieciešamas. Strīdi ir vajadzīgi. Vai nu nav zināms vecais teiciens, ka tajos dzimst patiesība. Tikai klausoties to, ko var sadzirdēt plašsaziņas līdzekļos, aizvien vairāk rodas iespaids, ka nenotiek jau strīdi un diskusijas, meklējot labāko variantu, bet gan savas pozas ieņemšana un nevēlēšanās pat uzklausīt citu viedokļus. Katrs apstājas pie savas vienīgās taisnības un pareizās izpratnes.
Mēģinu atcerēties, kā tiem āžiem beidzās cīņa par to, kurš uz šaurās laipiņas būs noteicējs. Vai tikai abi ragaiņi neiekrita upē? Tas gan šajā gadījumā nebūtu pats sliktākais rezultāts, ja vien no āžu cīņām nezaudētu visi tie, kam uz tām jānoskatās, proti, mēs, ikviens šīs valsts iedzīvotājs.
Komentāri