Pirms pāris dienām “Druvai” kāds vīrietis pa tālruni pukojās, ka viņam esot apnicis katrā avīzes numurā lasīt par vēlēšanām. Vai tad nekā cita neesot, par ko stāstīt! Kurš gribēšot, tas tāpat aiziešot novēlēt, kurš ne, to velti rosināt, viņam vēlēšanas vienaldzīgas.
Jā, “Druva” tiešām pēdējās nedēļās aizvien vairāk raksta par 13.Saeimas vēlēšanām. Taču ne jau tādēļ, ka nebūtu daudz dažādu notikumu, par kuriem stāstīt, ka trūktu cilvēku, kuru padarītais būtu aprakstīšanas cienīgs, ka nebūtu neizdarību un trūkumu, par ko runāt. Iemesls ir cits – nozīmīgums tam, kā dzīvosim tālāk. Un ne jau tikai nākamos četrus gadus, kuros darbosies jaunievēlētais sasaukums, būtiski, kādus pamatus Saeima, kuru ievēlēsim rīt, liks nākamajām desmitgadēm. Kādā ceļā tā iegriezīs, kādu ceļavēju izraisīs.
Jā, var jau saprast, pirmsvēlēšanu laiks ir nokaitēts, šoreiz pat īpaši. Sešpadsmit politiskie spēki, kas pieteikušies uz parlamentu, šķiet, jau pārsnieguši spējas runāt, dažiem vairs tikai rēcieni vai super spiedzieni pa spēkam. Nav brīnums, ka cilvēkam gribas tam jandāliņam pagriezt muguru un atmest ar roku, lai paši tiek galā, bez viņa. Un galā jau tiks, pat ja liela daļa potenciālo vēlētāju tiešām būs tik nokaitināti vai politisko peripetiju notrulināti, ka negribēs ne zināt par vēlēšanām, ne tajās piedalīties. Vien jautājums, kurš būs ieguvējs. Domāju, ne jau tas, kurš neiemeta biļetenu urnā. Visticamāk tas, kurš panāca, ka pilsonis neizmantoja iespēju, kas viņam dota nākotnes veidošanā.
Rīt tiešām kaut kam vajadzētu atmest ar roku – politiķu ķīviņiem, skandāliem, uzbrūkošajai reklāmai – un uzspodrināt savu pašapziņu, apzinoties, cik svarīga ir tieši jūsu izvēle tajā, kam uzticēsiet vadīt valsti. Vienīgo, kurā valsts valoda ir latviešu valoda.
Komentāri