Reizēm, lai ar mašīnu nokļūtu nepieciešamajā vietā, jāizmanto navigācijas programma un jāuzticas tās norādītajam ceļam. Tā dod iespēju redzēt arī jaunas vietas un iepazīt Latviju ceļos, pa kuriem ikdienā netiek braukts. Tā reiz šī programma mani veda pa mazmazītiņiem lauku ceļiem, man radās sajūta, ka esmu nekurienes vidū. Un tad pēkšņi ceļa vidū galds, tālāk tikt nevar. Mašīnas, cik nu tajā laika posmā vispār bija braucēju, stājāmies maliņā un mēģinājām saprast, kas notiek. Savukārt ceļa vidū drūzmējās cilvēki, izrādījās, viņi sarīkojuši vārtus jaunlaulātajiem. Visticamāk, tos bija sagādājuši jaunā pāra tuvinieki, jo teju salaulātajiem bija jāparāda, kā viņi mīļi sagulēs uz gultas, kas šaura kā dēlis, kā auklēs mazuli. Jāatzīst, sen nebiju piedzīvojusi kāzās vārtu pasākumu, kur nu vēl tādu, kuram par liecinieci esmu kļuvusi nejauši. Protams, kāzu dienā jaunlaulātajiem tiek izdomātas dažādas neparastas izklaides, pārbaudījumi, bet izpirkšana sastopama aizvien retāk.
Šogad tāds īpašs gads – daļa kāzu, kas bija paredzētas pavasarī, pārceltas ne tikai uz augustu, bet arī uz šo skaisto gadalaiku – tuvojošos zelta rudeni. Tādā krāšņā un krāsainā laikā uzsākts jauns dzīves posms ar daudz cerībām, smaidiem un pārliecību – viss būs labi. Tāds zeltains sākums. Dabā tas ir laiks, kad viss ir nobriedis un nogatavojies, lai pamazām postos ziemīgajam mieram, bet laulības ostā iestūrējušajam pārim tas ir jauns atskaites punkts, no kura sākas ģimene ar savu unikālo stāstu, saviem pārbaudījumiem, kalniem un lejām, ejot šo ceļu kopā ne tikai priekos, bet arī bēdās. Un, kā zināms, dalīta bēda ir pusbēda, bet dalīts prieks ir dubults prieks.
Septembris daudziem ir jauns sākums. Daudziem tas ir kā jaunais gads. Pat daļa plānotāju sākas ar augustu vai septembri, paredzot, ka noteiktam cilvēku lokam būtiskākais atskaites punkts ir nevis 1. janvāris, bet gan 1. septembris. Ne tikai skolēni atsāk skolas gaitas un skolotāji laimīgi par iespēju strādāt klātienē, arī daudzi pieaugušie studē un paplašina redzesloku. Un, tad mācībām ir pavisam cita garša – jo tā ir apzināta izvēle. Un, lai arī te ir ne tikai vieglās, bet arī grūtās dienas, agrajos rītos ir vieglāk piecelties un brīvo laiku samiernieciskāk veltīt mācībām, lai – pēc īsāka vai garāka perioda – sasniegtu vēlamo rezultātu. Vien atšķirībā no dabas, kurā rudens ir ražas laiks, studenti sasniegtos rezultātus kā saldus augļus visbiežāk bauda pavasarī.
Komentāri