Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jau atkal gāžam pieminekļus

Sandra Trēziņa
10:13
17.01.2022
37

Starp daudzajiem televīzijas piedāvātajiem raidījumiem, filmām un šoviem, viens, kuru gribu noskatīties vienmēr, ir “Kultūršoks”. Nepievīla arī viens no pēdējiem, kurā vispusīgi tika aplūkots jautājums par skrīveriešu apņemšanos aizstāvēt novadnieka rakstnieka Andreja Upīša vārdu, precīzāk, viņa vārda saglabāšanu skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumā.

Skrīveriešu iestāšanās par rakstnieku, kā izvērtēts raidījumā, vajadzīga tādēļ, ka Aizkraukles novada deputātam Guntim Libekam, atkal jau kārtējam “gudriniekam”, ļoti gribas izrādīties un izcelties, norādot uz A.Upīša “grēkiem”. “Tas ir šaus­mīgi, ja šādu nelieti šobrīd valsts slavina divos muzejos. Viņš bija absolūts nelietis. Īsts, pārliecināts komunists,” raidījumā “Kultūršoks” saka G.Libeks. Jau pašpārliecinātais un kategoriskais tonis liek uzmanīgāk ieklausīties un domāt, kas patiesībā padomā šo vārdu autoram. Skaidrs taču, ka tik vienkārši dažos teikumos nevar noslaucīt savulaik ļoti cienīta literāta vārdu un galvenais – viņa veikumu. Un te nu atkal aktuāls kļūst jautājums, līdzīgi kā ar Vili Lāci, – vai rakstnieka, dzejnieka, citas radošas personības veikuma novērtēšanā jāņem vērā viņa personība, sabiedriskajā un ikdienas dzīvē sastrādātais?

Manuprāt, labi, ja kaut ko zinām par darba autoru, bet šīs zināšanas nedrīkst traucēt radošā darba uztverei, atzīšanai vai noliegšanai. Un, runājot par A.Upīti, viņa devums latviešu literatūrā ir un paliek nozīmīgs. Lai arī romāns “Zaļā zeme” vairs nav skolu programmās, pat ieteicamās literatūras sarakstos, tie, kas šo romānu patiešām izlasījuši, novērtējuši tajā ieguldīto darbu, tēlaino, bagāto valodu, spilgtos tēlus, laikmeta raksturojumu. Kā paraugs tiem, kas interesējas par valodniecību, vienmēr bijuši rakstnieka meistarīgi veidotie garie teikumi. Savukārt garais stāsts “Sūnu ciema zēni” ir palicis skolu mācību programmās un tajā pausto vērtību dēļ, ļoti ceru, arī paliks.

Tādēļ patiesi prieks, ka šoreiz, liekas, pavisam maz būs to, kas piekritīs deputāta G.Libeka viedoklim. Par to liecina arī daudzas atsauksmes interneta portālos. Gunita: “Viņam jāpaliek mūsu literātu sarakstā. Turklāt, ņemot vērā mūsu raibraibo vēsturi, mums jau vispār diezin vai ir kāds literāts, kuram nav bijis jāpaklanās pastāvošās varas priekšā, lai viņa darbus vispār kāds laistu klajā… Ja sāksim svītrot visus pēc kārtas, tad jau arī vēstures – tās mūsu raibraibās vēstures – nebūs. Mūsu pašu nebūs šajā vēsturē.” Sarmīte Štrausa: “ Varbūt Upīša piemiņas “likvidētājiem” derētu aizdomāties, ka viņi rīkojas tāpat kā padomju laikos, kad no latviešu literatūras vēstures bija “izsvītroti” Virza, Mauriņa, Grīns un vēl daudzi citi. Bet lasošie cilvēki tāpat prot novērtēt labu literatūru.” Elmārs V: “Tagad visi tiesā un māca, redz, kā vajadzēja vai nevajadzēja kam rīkoties, bet es nedomāju, ka tiem cilvēkiem toreiz bija dižas izvēles iespējas.”

Jādomā, Aizkraukles novada dome, vēl pusgadu vētījot par un pret G.Libeka ieteikumu, ieklausīsies arī cilvēkos no malas, no tautas un skrīverieši turpinās lepoties, ka ir Andreja Upīša novadnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi