Starp daudzajiem televīzijas piedāvātajiem raidījumiem, filmām un šoviem, viens, kuru gribu noskatīties vienmēr, ir “Kultūršoks”. Nepievīla arī viens no pēdējiem, kurā vispusīgi tika aplūkots jautājums par skrīveriešu apņemšanos aizstāvēt novadnieka rakstnieka Andreja Upīša vārdu, precīzāk, viņa vārda saglabāšanu skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumā.
Skrīveriešu iestāšanās par rakstnieku, kā izvērtēts raidījumā, vajadzīga tādēļ, ka Aizkraukles novada deputātam Guntim Libekam, atkal jau kārtējam “gudriniekam”, ļoti gribas izrādīties un izcelties, norādot uz A.Upīša “grēkiem”. “Tas ir šausmīgi, ja šādu nelieti šobrīd valsts slavina divos muzejos. Viņš bija absolūts nelietis. Īsts, pārliecināts komunists,” raidījumā “Kultūršoks” saka G.Libeks. Jau pašpārliecinātais un kategoriskais tonis liek uzmanīgāk ieklausīties un domāt, kas patiesībā padomā šo vārdu autoram. Skaidrs taču, ka tik vienkārši dažos teikumos nevar noslaucīt savulaik ļoti cienīta literāta vārdu un galvenais – viņa veikumu. Un te nu atkal aktuāls kļūst jautājums, līdzīgi kā ar Vili Lāci, – vai rakstnieka, dzejnieka, citas radošas personības veikuma novērtēšanā jāņem vērā viņa personība, sabiedriskajā un ikdienas dzīvē sastrādātais?
Manuprāt, labi, ja kaut ko zinām par darba autoru, bet šīs zināšanas nedrīkst traucēt radošā darba uztverei, atzīšanai vai noliegšanai. Un, runājot par A.Upīti, viņa devums latviešu literatūrā ir un paliek nozīmīgs. Lai arī romāns “Zaļā zeme” vairs nav skolu programmās, pat ieteicamās literatūras sarakstos, tie, kas šo romānu patiešām izlasījuši, novērtējuši tajā ieguldīto darbu, tēlaino, bagāto valodu, spilgtos tēlus, laikmeta raksturojumu. Kā paraugs tiem, kas interesējas par valodniecību, vienmēr bijuši rakstnieka meistarīgi veidotie garie teikumi. Savukārt garais stāsts “Sūnu ciema zēni” ir palicis skolu mācību programmās un tajā pausto vērtību dēļ, ļoti ceru, arī paliks.
Tādēļ patiesi prieks, ka šoreiz, liekas, pavisam maz būs to, kas piekritīs deputāta G.Libeka viedoklim. Par to liecina arī daudzas atsauksmes interneta portālos. Gunita: “Viņam jāpaliek mūsu literātu sarakstā. Turklāt, ņemot vērā mūsu raibraibo vēsturi, mums jau vispār diezin vai ir kāds literāts, kuram nav bijis jāpaklanās pastāvošās varas priekšā, lai viņa darbus vispār kāds laistu klajā… Ja sāksim svītrot visus pēc kārtas, tad jau arī vēstures – tās mūsu raibraibās vēstures – nebūs. Mūsu pašu nebūs šajā vēsturē.” Sarmīte Štrausa: “ Varbūt Upīša piemiņas “likvidētājiem” derētu aizdomāties, ka viņi rīkojas tāpat kā padomju laikos, kad no latviešu literatūras vēstures bija “izsvītroti” Virza, Mauriņa, Grīns un vēl daudzi citi. Bet lasošie cilvēki tāpat prot novērtēt labu literatūru.” Elmārs V: “Tagad visi tiesā un māca, redz, kā vajadzēja vai nevajadzēja kam rīkoties, bet es nedomāju, ka tiem cilvēkiem toreiz bija dižas izvēles iespējas.”
Jādomā, Aizkraukles novada dome, vēl pusgadu vētījot par un pret G.Libeka ieteikumu, ieklausīsies arī cilvēkos no malas, no tautas un skrīverieši turpinās lepoties, ka ir Andreja Upīša novadnieki.
Komentāri